X
A A A A A
-A A A+

Skaistākais brīdis

          Katrā dienā mūsu dzīvē ir kāds brīdis, visskaistākais. Dažkārt un varbūt visbiežāk to nepamanam, paskrienam tam garām, mūsu domas, darbi, kustības aizskrien tam pa priekšu. Un tomēr šad un tad visskaistākais brīdis mūs panāk. It kā uz mirkli debesis neparastā kārtā noskaidrojas, mākoņi pašķiras un uzspīd saule, lai pēc brīža atkal ieslēptos pelēkajos mākoņu paklājos.

          Šajā nedēļā tikai vienu dienu noķēru savu visskaistāko brīdi. Man bija jābūt kādā Rīgas centra mājā, apmēram pretī Ziedoņdārzam, pašā augšējā, šķiet, pat jumta stāvā. Iegāju sev jau pazīstamajā telpā, apsēdos, man bija mazliet jāuzgaida, uz dažām minūtēm biju viens. Un man pretī logi - pretējās visas sienas garumā, vien no tiem vaļā. Izdzirdēju kaiju kliedzienus un sajutu dzestrajos mīnusos mazas pavasara gaidas. Un es skatījos pāri jumtiem. Es sēdēju, no sava zemā skatu leņķā skatījos pa logu un tajā, ko redzēju, bija ⅔ debesis un ⅓ māju jumti. Debesu bija vairāk.

          Un domāju - vai arī dzīve nav līdzīga. Te ir viena trešdaļa, kur mēs viens otru redzam, dzirdam, kur esam kopā, starp mums ir kādas sienas vai arī meklējam tajās durvis, mēs dzīvojam, rosamies, esam, ar saviem sapņiem, darbiem, attiecībām, es redzu tevi, tu redzi mani. Un pāri tam visam - debesis, kāds daudz lielāks redzējums. No tām ne tikai redz mūs, bet arī mēs esam aicināti pacelties pāri savas dzīves jumtiem un redzēt - to neizsakāmo, mūžīgo, neaprakstāmo, to no kurienes nākam, to, kurā aizejam, un šis lielais redzējums arī mums palīdz būt cilvēkiem ar redzējumu, redzēt kaut ko vairāk nekā tikai ik-dienu, parasto.

          Atcerējos vienu teikumu no Bībeles, šī, 2023.gada, “lozunga” vārdu. Cita starpā, šādus teikumus jau kopš 1731.gada izlozē Hernhūtes brāļu draudze, no 1800 dažādiem Bībeles teikumiem izvelkot vienu - priekš katras dienas, bet arī vienu priekš visa gada. Ar domu un ticību, ka caur šo teikumu runā Dievs.

          Pāri šim gadam šāds teikums: “Tu - mana redzējuma Dievs”. To arī atcerējos, skatoties pa logu, uz ⅔ debesīm un ⅓ jumtiem. Un tas nozīmē - es drīkstu skatīties tālāk, plašāk, man var būt pašam savs redzējums, pašam savs skatiens un es ticu, uzticos, par spīti visiem, kas mani uzmana, uzlūko, vērtē, kontrolē, vēro, kritizē, velk nost no mana ceļa -  Dievs ir MANĀ REDZĒJUMĀ klātesošs.

          Skaistākais dienas brīdis bija redzēt, ka tāda ir esamības sakarība.

          ⅔ debesis un ⅓ jumti.

          Manas dzīves jumti un manas dzīves debesis. To neaizmirsīšu.

 

Linards Rozentāls, Vecāku mājas kapelāns un Lutera draudzes mācītājs

Foto: unsplash.com

Iniciatīva tiek realizēta Bērnu slimnīcas fonda ESF projekta nr.9.2.2.3/22/A/015 “Holistisks un multidisciplinārs atbalsts bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimenes locekļiem - II” ietvaros.

#ESfondi #ESF #EiropasSociālaisFonds #atbalsts #CilvēksIrVērtība #spēkskatraidienai #VecakuMaja

         

Atpakaļ