Atbalsta sistēmas veidošana skolēniem ar uzvedības grūtībām

Bērnu slimnīcas fonds no 2023. gada 1. janvāra īsteno Sabiedrības interācijas fonda finansētu projektu “Sociālās atstumtības riskam pakļauto jauniešu (skolēnu ar uzvedības problēmām) interešu aizstāvība, veidojot valsts atbalsta sistēmu”. Projekta mērķis ir sniegt informatīvi izglītojošu atbalstu un interešu aizstāvību bērniem ar uzvedības grūtībām, tai skaitā pirmsskolas vecuma bērniem, kā arī, sadarbībā ar nozares profesionāļiem un lēmumpieņēmējiem, izstrādāt “Iekļaujošas izglītības Atbalsta plānu 2024. – 2028. gadam bērniem ar uzvedības grūtībām skolu vidē”, kas vērsts uz bērnu ar uzvedības problēmām sekmīgu iekļaušanu izglītības apguves procesā, nepieciešamo  atbalsta pakalpojumu iekļaušanu valsts apmaksātā atbalsta sistēmā.

Projekta ietvaros tiks:

• veikts kvalitatīvais pētījums sadarbībā ar Latvijas Universitātes pētniekiem, kura ietvaros tiks padziļināti intervēti vecāki, jaunieši ar agresīvu uzvedības pieredzi un pedagogi;
• veikts analītiskais pētījums par citu valstu praksi (pieredzi) ar bērniem ar uzvedības grūtībām gan izglītības sistēmā, gan pētot labās prakses piemērus starpinstitucionālai sadarbībai;
• veidots raidierakstu cikls “Bērni ar uzvedības grūtībām izglītības sistēmā”;
• organizētas diskusijas un domnīcas, ar lēmumpieņēmēju un nozares profesionāļu iesaisti, par bērnu ar uzvedības grūtībām veiksmīgu iekļaušanu izglītības sistēmā;
• izstrādāts “Iekļaujošas izglītības Atbalsta plāns 2024. – 2028. gadam bērniem ar uzvedības grūtībām skolu vidē”;
• veidoti informatīvi izglītojoši atbalsta materiāli (elektroniskā formā);

Projekta rezultātā tiks veicināta sabiedrības izpratne par bērnu ar uzvedības grūtībām izglītības sistēmā  izaicinājumiem un iekļaujošu attieksmi demokrātiskā sabiedrībā. Tāpat projekta ietvaros tiks nodrošināta sabiedrības interešu aizstāvība konkrētā sociālā jomā, ar mērķi stiprināt Satversmē noteiktās demokrātiskās vērtības, un izstrādāts “Iekļaujošas izglītības Atbalsta plāns 2024. – 2028. gadam bērniem ar uzvedības grūtībām skolu vidē”.

Projekta īstenošanas laiks: 2023. gada 1. janvāris - 2024. gada 31. oktobris.

Projektu finansē Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto materiālu saturu atbild Bērnu slimnīcas fonds.

_________________________________________________________________________________________________

6. jūnijs, 2024

Mācību gada noslēgums un nepabeigtie darbi: atbalsts skolēniem ar uzvedības problēmām

Noslēdzoties mācību gadam, skolās atskan bērnu smiekli un čalas par vasaras plāniem, iezīmējot vēl viena posma beigas. Tomēr šajā brīdī, kad vasara piedāvā pelnītu atpūtu gan skolēniem, gan skolotājiem, aktuāls paliek jautājums, kas mūsos raisa pārdomas un rūpes – atbalsta sistēma bērniem ar uzvedības grūtībām. Neskatoties uz sasniegumiem un pozitīvajām izmaiņām izglītības jomā, mēs nedrīkstam aizmirst par tiem, kuri ikdienā sastopas ar pārbaudījumiem, kas prasa mūsu īpašu uzmanību un izpratni.

Kopš 2023. gada 1. janvāra, Bērnu slimnīcas fonds realizē projektu “Sociālās atstumtības riskam pakļauto jauniešu (skolēnu ar uzvedības problēmām) interešu aizstāvība, veidojot valsts atbalsta sistēmu”.

Projekta ietvaros ir veikti divi pētījumi – apjomīgs analītiskais pētījums par citu valstu pieredzi (Igaunija, Somija, Vācija un Norvēģija), kā arī veiktas padziļinātās kvalitatīvās intervijas ar Latvijas jauniešiem, kuriem ir bijusi agresīva uzvedība izglītības iestādēs, vecākiem un skolotājiem.

Galvenie secinājumi ir tādi, ka, lai Latvijā veidotu iekļaujošu izglītību, ir nepieciešami vairāki būtiski uzlabojumi gan likumdošanā, gan izglītības politikas plānošanā un īstenošanā. Pirmkārt, ir svarīgi nodrošināt stabilu un prognozējamu valsts finansējumu, lai mazinātu nevienlīdzību starp dažādām pašvaldībām. Tāpat būtiska ir atbalsta sistēmas izveide bērniem ar uzvedības grūtībām, ieskaitot speciālās izglītības metožu ieviešanu un pielāgotas mācību programmas izstrādi.

Pētījuma laikā intervētie jaunieši uzsver nepieciešamību pēc emocionālā atbalsta un sapratnes no skolotājiem. Kāds no jauniešiem atzīst: "Es nevaru koncentrēties. Ātri varu, bet, ja nesaprotu tēmu, ilgi jāmācās. Matemātiku es savādāk pavisam mācos, neviens man nevar iemācīt – es uzzīmēju viņu". Šādi izteikumi norāda uz nepieciešamību pielāgot mācību pieeju katram skolēnam individuāli.

Jaunieši arī uzsver skolotāju lomu. Kāds pusaudzis saka: "Ir skolotāji, kuri “nes” savas problēmas uz darbu. Viņiem ir slikts garīgais un to izgāž uz jauniešiem". Tas varētu norādīt uz izdegšanas pazīmēm, vai arī nepieciešamību pēc regulāras profesionālās attīstības.

Lai veidotu efektīvu iekļaujošo izglītību, būtiska ir arī starpdisciplināra sadarbība starp izglītības, sociālajiem un veselības aprūpes speciālistiem, nodrošinot visaptverošu atbalstu skolēniem. Nepieciešams arī izveidot skaidrus sadarbības algoritmus un saziņas kanālus, lai uzlabotu atbalsta sistēmu efektivitāti.

Lai izveidotu patiesi iekļaujošu izglītību, ir nepieciešams arī mainīt sabiedrības attieksmi un veicināt izpratni par iekļaujošās izglītības priekšrocībām. Jaunieši un viņu vecāki bieži vien norāda uz nepieciešamību pēc lielākas sabiedrības iesaistes un atbalsta, lai mazinātu stigmatizāciju un radītu draudzīgāku vidi visiem skolēniem.

__________________________________________________________________________________________________

29. aprīlis, 2024

Bērnu slimnīcas fonda raidieraksta "Vienādas iespējas visiem" jaunākais trīs sēriju cikls veltīts tēmai par bērniem ar uzvedības grūtībām izglītības iestādē.

Ko mēs kā sabiedrība varam darīt, lai nezaudētu jauniešus ar uzvedības grūtībām izglītības iestādēs? Bērnu slimnīcas fonds izveidojis trīs raidierakstu sēriju, kurā pedagoģe un “Uzvediba.lv” vadītāja Līga Bērziņa kopā ar izglītības un socioloģijas jomas, kā arī jauniešu atbalsta centra ekspertiem analizē skolēnu uzvedības grūtību cēloņus, ārvalstu pieredzi darbā ar šādiem skolēniem, kā arī Latvijā esošos atbalsta mehānismus un vēlamos uzlabojumus.

Bieži vien bērna uzvedības grūtības sāk kļūt par problēmu jau pirmsskolas vecumā, un vecāki, nespējot atrast pietiekamu atbalstu, pat pārtrauc vest bērnus uz bērnudārzu. Sākumskolas pirmajās klasēs pedagogi vecākus rosina šos bērnus pārcelt uz citām skolām, jo trūkst resursu ar bērna uzvedības grūtībām strādāt, bet nereti arī pašiem vecākiem trūkst iekšējo resursu un atbalsta, un viņi padodas. Ir arī vecāki, kuri nenojauš, ka viņu pašu uzvedība ir problemātiska, izaicinoša vai pat vardarbīga, un ka viņu bērni šos uzvedības modeļus aizgūst, stāsta Līga Bērziņa. Ko mēs kā sabiedrība varam darīt, lai nezaudētu šos jauniešus un ģimenes – tas ir centrālais jautājums, uz kuru atbildes meklē Bērnu slimnīcas fonda raidieraksta “Vienādas iespējas visiem” jaunākajā trīs sēriju ciklā.

Jaunākais raidieraksta cikls veidots Bērnu slimnīcas fonda īstenotā, Sabiedrības interācijas fonda finansētā projekta “Sociālās atstumtības riskam pakļauto jauniešu (skolēnu ar uzvedības problēmām) interešu aizstāvība, veidojot valsts atbalsta sistēmu” ietvaros. Projekta mērķis ir sniegt informatīvi izglītojošu atbalstu un interešu aizstāvību bērniem ar uzvedības grūtībām, tai skaitā pirmsskolas vecuma bērniem, kā arī, sadarbībā ar nozares profesionāļiem un lēmumpieņēmējiem, izstrādāt “Iekļaujošas izglītības Atbalsta plānu 2024. – 2028. gadam bērniem ar uzvedības grūtībām skolu vidē”, kas vērsts uz bērnu ar uzvedības problēmām sekmīgu iekļaušanu izglītības apguves procesā, nepieciešamo  atbalsta pakalpojumu iekļaušanu valsts apmaksātā atbalsta sistēmā.

Lai pievērstos atbalsta sistēmas veidošanai, projekta ietvaros vispirms tika veikti pētījumi gan par to, kā ārvalstīs definē un risina skolēnu uzvedības grūtības, gan par šībrīža situāciju Latvijā. Pirmajā raidieraksta cikla sērijā socioloģe Ieva Skubiņa un Latvijas Universitātes asociētā profesore, klīniskā psiholoģe Ieva Bite dalās ar secinājumiem no pašu veiktajiem pētījumiem – gan par ārvalstu pieredzi darbā ar skolēniem ar uzvedības grūtībām, gan par aktuālo situāciju Latvijā, kas analizēta pēc intervijām ar pedagogiem, vecākiem un pašiem skolēniem.

“Nereti skolas ir tās, kas spēj un prot pārtraukt vardarbības apli, lauzt stereotipus par ģimeņu uzvedību un konfliktu risināšanu. Latvijā diemžēl bieži vien redzam, ka skolām vai nu nav resursu, zināšanu vai motivācijas strādāt ar bērniem, kuriem svarīgās sociālās prasmes bija jāiemācās ģimenē, tomēr tas nav izdevies. Ja vecāki nevēlas vai nemāk sadarboties, skolas paliek vienas,” uzsver Bērziņa. Kādi instrumenti ir Latvijas skolu rīcībā, lai šīs situācijas risinātu, otrajā sērijā stāsta izglītības jomas eksperte, skolas “Domdaris” direktore Dace Jaundāldere-Dātava.

Gan izglītības sistēmā, gan politiskajā līmenī izskanējis atbalsts viedoklim, ka jauniešus, kuri skolās neprot uzvesties, esot no skolas kaut īslaicīgi, taču jāizslēdz. Taču vai izolējot bērnu no vienas vides, tiek atrisināta šī lielā problēmjautājumu grupa? Kas notiek ar jauniešiem, kuri neapmeklē skolu, un tiem, kuri nonāk uz ielas? Trešajā sērijā Līga Bērziņa sarunājās ar jauniešu atbalsta centra “Resiliences centrs” valdes locekli Kārli Mednieku, lai uzzinātu vairāk par situāciju Latvijā un t.s. “ielu jauniešiem” pieejamajiem atbalsta resursiem.

__________________________________________________________________________________________________

8. februāris, 2024

Kā mazināt skolēnu uzvedības grūtības? Jauns pētījums sniedz rekomendācijas, balstoties uz ārvalstu pieredzi

Bērnu slimnīcas fonda īstenotā projekta ietvaros socioloģe Ieva Skubiņa veikusi pētījumu par citu valstu pieredzi un praksi, sniedzot atbalstu bērniem ar uzvedības grūtībām izglītības sistēmā. Balstoties uz Norvēģijas, Vācijas, Igaunijas un Somijas piemēriem secināts, ka, lai mazinātu agresīvas uzvedības problēmas skolu vidē, pārmaiņas jāievieš ne vien valsts pieejā, bet arī sabiedrības izpratnē un attieksmē kopumā.

Bērnu slimnīcas fonds no 2023. gada 1. janvāra īsteno Sabiedrības interācijas fonda finansētu projektu “Sociālās atstumtības riskam pakļauto jauniešu (skolēnu ar uzvedības problēmām) interešu aizstāvība, veidojot valsts atbalsta sistēmu”. Projekta mērķis ir sniegt informatīvi izglītojošu atbalstu un interešu aizstāvību bērniem ar uzvedības grūtībām, tai skaitā pirmsskolas vecuma bērniem, kā arī, sadarbībā ar nozares profesionāļiem un lēmumpieņēmējiem, izstrādāt “Iekļaujošas izglītības Atbalsta plānu 2024. – 2028. gadam bērniem ar uzvedības grūtībām skolu vidē”, kas vērsts uz bērnu ar uzvedības problēmām sekmīgu iekļaušanu izglītības apguves procesā, nepieciešamo  atbalsta pakalpojumu iekļaušanu valsts apmaksātā atbalsta sistēmā.

Projekta ietvaros Dr.sc.soc Ieva Skubiņa apkopoja Somijas, Igaunijas, Vācijas un Norvēģijas pieredzi un labo praksi atbalsta sniegšanā bērniem ar uzvedības grūtībām izglītības sistēmā. Pētījuma mērķis ir, analizējot citu valstu pieeju un sistēmiskos risinājumus iekļaujošas izglītības organizēšanā, kā arī stratēģijas un atbalsta metodes, iegūto informāciju (paraugprakses) izmantot turpmākām diskusijām šīs mērķgrupas interešu aizstāvībai Latvijā. Pētījuma autore analizēja četru valstu likumdošanu, pieejamos dokumentus un zinātnisko literatūru par šo tēmu, un iegūto informāciju pārbaudīja, to pārrunājot ar jomas speciālistiem no katras valsts. Pētījumā analizēta katrā valstī noteiktā definīcija par uzvedības grūtībām, to diagnostika, atbalsta līmeņi un metodes, risinājumi kritiskās situācijās, atbalsts pārejas posmā no viena izglītības līmeņa uz nākamo, kā arī abalsts bērniem ar autiskā spektra traucējumiem (AST) un uzmanības deficīta hiperaktivitātes sindromu (ADHD).

Pilnais pētījuma ziņojums pieejams: ŠEIT

Pētījuma rezultātā apkopoti secinājumi un rekomendācijas gan par vispārējiem iekļaujošās izglītības organizēšanas aspektiem un efektīvākām atbalsta metodēm, gan kopējo valsts un sabiedrības izpratni par bērniem ar uzvedības sarežģījumiem izglītības sistēmā.

Lai gan arī Latvijā arvien biežāk runā par emocionālu un fizisku aizskaršanu vienaudžu vidū (bulingu, mobingu), tomēr bieži vien diskusijās par šo tematu izskan vardarbības veicēja jēdziens. Ārvalstu eksperti ir vienisprātis, ka uzvedības sarežģījumi, jo īpaši maziem bērniem, ir radušies vides, kurā viņi pavada ikdienu, ietekmē. “Lai nestigmatizētu bērnus, būtiska ir terminoloģijas izvēle politikas plānošanas dokumentos, ziņās medijos, skolā un ikdienas sarunās. Eksperti Somijā piedāvā formulējumu – "bērni, kuri ar savu uzvedību reaģē uz apkārtējo vidi", un neatbalsta tādas frāzes kā "bērni ar uzvedības traucējumiem"”, stāsta pētījuma autore.

Turklāt uzvedības sarežģījumi skolēniem ļoti bieži ir saistīti arī ar mācību traucējumiem un kādu no sociālām problēmām – nabadzību ģimenē, vecāku mentālo veselību, tautību, valstspiederību (imigranta statuss) –, un ar to izraisītiem sarežģījumiem – ierobežotām iespējām iegādāties izglītībai nepieciešamo, nepietiekamām valsts valodas zināšanām, stigmatizāciju sabiedrībā, kas būtiski paaugstina sociālās atstumtības riskus. Skubiņa skaidro, ka: “Apzinoties šos riskus, efektīvākie risinājumi bērnu uzvedības sarežģījumu mazināšanā ir starpdisciplināri un tiem jāpiesaista ne tikai pedagogi un speciālisti skolā, bet arī mentālās veselības eksperti, sociālās jomas speciālisti.”

Pētījumā secināts, ka ļoti nozīmīgs ir arī atbalsts vecākiem un skolotājiem. Vecākiem noderīgas ir apmācības par to, kā ģimenē veidot pozitīvu attiecību mijiedarbību, lai viņi kļūtu par daudz labāku atbalstu saviem bērniem, nevis radītu pamatu bērnu uzvedības sarežģījumiem. Savukārt skolotājiem ikdienas darbā ārkārtīgi būtisks ir praktisks koučings un supervīzijas ar speciālistiem, kas parādītu, kā identificēt dažādas situācijas, dotu iespēju pārspriest vai izspēlēt konkrētus gadījumus, pārrunāt vēlamos rīcības modeļus. “Ļoti svarīgi ir izstrādāt vadlīnijas un rekomendācijas, kas ietvertu stratēģijas, kā skolotājiem identificēt un kā sniegt visatbilstošāko atbalstu bērniem ar uzvedības sarežģījumiem skolā. Tomēr, ņemot vērā to, ka iekļaujošai izglītībai vēl aizvien ir jābūt arī kvalitatīvai izglītībai ikvienam, kritiski nozīmīgs ir papildus atbalsta personāls bērniem ar uzvedības sarežģījumiem,” uzsver socioloģe.

Visās analizētajās valstīs atbalsta un intervenču pamatā ir vairāklīmeņu atbalsta sistēmas (Multi Tiered Support System) principi. Šī sistēma piedāvā apkopot efektīvākās atbalsta metodes gan mācību, gan uzvedības sarežģījumu risināšanai, atbilstoši trim līmeņiem. Pirmais līmenis ietver vispārējas, preventīvas aktivitātes, otrais līmenis paredz mērķtiecīgu grupu atbalstu dažiem skolēniem ar riska faktoriem, bet trešais – augstas intensitātes atbalsta pasākumus individuāliem skolēniem. Skubiņa skaidro, ka: “Jo savlaicīgāk īstenotas vispārējas, preventīvas aktivitātes, kas ir gan ietekmes ziņā efektīvākas, gan arī laika, finanšu un cilvēkresursu mazāk ietilpīgas uz katru gadījumu, jo lielāka iespēja, ka proporcionāli mazāk atbalsta nepieciešams resursu daudz ietilpīgākajos pastiprināta un fokusēta atbalsta līmeņos. Atbalsta pamatā jābūt iekļaujošai skolas videi, pozitīvai mijiedarbībai klasē, operatīvai reaģēšanai pie pirmajām izaicinošas uzvedības pazīmēm.”

Nepieciešami arī būtiski uzlabojumi gan likumdošanā un iekļaujošas izglītības politikas plānošanas kontekstā, gan vēl jo vairāk – iekļaujošas izglītības īstenošanā skolas ikdienā, t.sk. atbalstot bērnus ar uzvedības sarežģījumiem. Intervētie eksperti, atsaucoties uz savas pārstāvētās valsts pieredzi, uzsvēruši t.s. "grassroots" un "bottom-up" (augšupējo) iniciatīvu ieguldījumu, kad lokālo problēmu risināšanā aktīvi iesaistījušās vietējās kopienas asociācijas un vecāku biedrības, kas, līdz ar izpratnes pieaugumu sabiedrībā, radījis politisku pieprasījumu ilgtermiņa pārmaiņu ieviešanā. Un kaut gan ļoti svarīgs ir regulārs un prognozējams finansējums iekļaujošās izglītības un preventīvā atbalsta īstenošanai, ārvalstu pieredze liecina, ka būtisks ir ne tikai piešķirto līdzekļu apjoms, bet arī mērķtiecīgs izlietojums, izprotot nepieciešamību pēc vairāklīmeņu un starpdisciplināras pieejas.

Pētījuma autore secina, ka analizētajās valstīs raksturīgākā pieeja ir valsts līmenī izstrādāt likumdošanu, politikas plānošanas dokumentus, vadlīnijas un rekomendācijas, nodrošināt bāzes finansējumu iekļaujošai izglītībai, bet lēmumu par konkrētu atbalsta veidu un metožu izvēli uzticēt mikro līmeņa lēmumpieņēmējiem – pašvaldībām, skolām, skolotājiem un citiem speciālistiem. “Vienotas vērtības savstarpējās attiecībās – pieņemšana, cieņa, rūpes, iedrošinājums – un pārdomāta fiziskā vide klasē un skolā veido pamatu iekļaujošas prakses īstenošanai, ko papildina programmas, kas vērstas uz sociālo prasmju attīstīšanu, uzvedības pārvaldības stratēģiju apmācību, iebiedēšanas skolā prevenci un pārtraukšanu, kā arī atbalstu vecākiem,” skaidro Skubiņa.

Visās pētījuma ietvaros apskatītajās valstīs skolas līmenī ir izstrādāts noteikts rīcības protokols kritisku situāciju risināšanā, dažās – izteikti vērsts uz atbalstošas vides radīšanu, daudzveidīgu atbalsta mehānismu izmantošanu, lai pēc iespējas ilgāk bērnus ar uzvedības sarežģījumiem iekļautu skolā. Citās – iespējama bērna izslēgšana no skolas no dažām nedēļām līdz pat gadam vai vispār. Tomēr, apkopojot ārvalstu ekspertu secināto, “izslēgšana no skolas rada virkni ilgtermiņa problēmu – tas var būt izteikts risks vecāku nodarbinātībai un tādejādi – ģimenes labklājībai –, skolēniem paaugstinās izglītības pamešanas risks, kas samazina topošo jauniešu iespējas iekļauties darba tirgū, veicina sociālo atstumtību un tamlīdzīgi”.

Projekta ietvaroas rīkotajā diskusiju un domnīcu ciklā, kurā piedalās gan valsts iestāžu pārstāvji, gan jomas profesionāļi, pētījuma autore jau prezentējusi Norvēģijas un Somijas piemērus. Šajās valstīs novērots uzsvars uz uzvedības sarežģījumu diagnostiku un prevenciju jau pirmsskolas izglītības posmā, izpratne un cieņpilna attieksme pret bērniem ar uzvedības grūtībām, strukturēta vairāklīmeņu atbalsta sistēma, pierādījumos balstīti risinājumi, apmācības un praktiska palīdzība ikdienā pedagogiem, kā arī plašs atbalsts bērniem, kuriem ir aizdomas par AST vai ADHD, pat pirms diagnozes saņemšanas.

Nākamajā diskusijā, kas plānota 26. februārī, Ieva Skubiņa prezentēs arī Igaunijas un Vācijas piemērus.

__________________________________________________________________________________________________

28. decembris, 2023

Veikts pētījums par pusaudžiem ar agresīvu uzvedību izglītības iestādēs

Bērnu slimnīcas fonda īstenotā projekta ietvaros Latvijas Universitātes asociētā profesore, klīniskā psiholoģe un psihoterapeite Ieva Bite veikusi kvalitatīvo pētījumu par pusaudžu agresīvu uzvedību izglītības iestādēs, lai analizētu šīs uzvedības cēloņus un noteiktu galvenās jomas, kurās nepieciešama attīstība. Intervijās ar pusaudžiem, viņu vecākiem un pedagogiem secināts, ka pusaudžu agresīvo uzvedību izraisa grūtības pārvaldīt emocijas un vadīt spriedzi, attiecības ar vienaudžiem, pedagogiem un ģimeni, un arī daudzveidīgi vides faktori. Tādēļ agresijas mazināšanai būtu vēlams nevis tikai rast jaunus soda mērus, bet gan paplašināt pieejamos atbalsta resursus.

Bērnu slimnīcas fonds no 2023. gada 1. janvāra īsteno Sabiedrības interācijas fonda finansētu projektu “Sociālās atstumtības riskam pakļauto jauniešu (skolēnu ar uzvedības problēmām) interešu aizstāvība, veidojot valsts atbalsta sistēmu”. Projekta mērķis ir sniegt informatīvi izglītojošu atbalstu un interešu aizstāvību bērniem ar uzvedības grūtībām, tai skaitā pirmsskolas vecuma bērniem, kā arī, sadarbībā ar nozares profesionāļiem un lēmumpieņēmējiem, izstrādāt “Iekļaujošas izglītības Atbalsta plānu 2024. – 2028. gadam bērniem ar uzvedības grūtībām skolu vidē”, kas vērsts uz bērnu ar uzvedības problēmām sekmīgu iekļaušanu izglītības apguves procesā, nepieciešamo atbalsta pakalpojumu iekļaušanu valsts apmaksātā atbalsta sistēmā.

Pirmais projekta uzdevums ir paveikts – īstenots kvalitatīvais pētījums, lai atklātu, kā uz pusaudžu agresīvās uzvedības iemesliem un potenciālajiem risinājumiem raugās gan paši pusaudži, gan viņu vecāki un pedagogi. Dr.psych. Ieva Bite pētījuma ietvaros intervēja 10 pusaudžus vecumā no 14 līdz 15 gadiem, kuriem ir bijušas agresīvas uzvedības epizodes skolā vai nu pret vienaudžiem, vai skolotājiem, kā arī 10 pusaudžu vecākus un 10 pedagogus. Intervijās tika uzdoti jautājumi par pusaudžu interesēm, pieredzi skolā, attiecībām ar vienaudžiem, skolotājiem, vecākiem, kā arī agresijas izpausmēm skolā, atbalstu, kuru saņem visi iesaistītie, kā arī vīziju par to, kas būtu nepieciešams, lai agresīvo uzvedību skolā novērstu.

Pilnais pētījuma kopsavilkums skatāms: ŠEIT

Konkrētās agresīvās uzvedības epizodes skolas vidē lielākoties izraisījusi netaisnības sajūta saskarsmē ar vienaudžiem vai skolotājiem, liecina intervijas. Bieži agresija bijusi kā aizsargmehānisms pret, kā to skaidro paši pusaudži – “kaitināšanu” vai “apsaukāšanu” no vienaudžiem. “Mani apsaukāja, apmētāja. Un tad pretī izpaudās mana agresija, un es nekur neiederējos,” intervijas laikā dalījās viens no pusaudžiem. Intervijās atklājies arī tas, ka zēni agresijas pielietošanu konfliktsituācijās pamato ar “vīrišķību”, nevēlēšanos “izskatīties pēc memmesdēliņiem” un tamlīdzīgiem uzskatiem. Kā atzina viens no zēniem: “Mēs esam puiši, mēs nemākam savādāk. Mēs pastāvam paši par sevi, negribam izskatīties pēc memmes dēliņiem – mums tas būs apkaunojums aiziet pasūdzēties kādam par to, ka man iespļāva.”

Ņemot vērā, ka vairumam intervēto pusaudžu ir mācīšanās grūtības un nepieciešama individuālāka pieeja mācību vielas apguvē, vērā ņemama loma ir attiecībām ar pedagogiem un skolotāju attieksmei. Jautājumos par attiecībām ar skolotājiem lielākā daļa intervēto pedagogus vērtēja kā lielākoties pretīmnākošus, mierīgus un saprotošus, tomēr trīs intervētie pusaudži pauda, ka saskārušies ar vienaldzīgiem vai agresīviem pedagogiem – kuri ņirgājas un vienā gadījumā pat fiziski aizskarot skolēnus. “Ir skolotāji, kuri “nes savas problēmas uz darbu. Viņiem ir slikts garīgais un to izgāž uz jauniešiem,” sprieda viens no pētījuma respondentiem. Aptuveni 30% intervēto kā traucējošu raksturo arī skolas vidi – trokšņošanu, uzmanību novērsošus apstākļus, u.tml.

Taču visspilgtāk intervijās izcēlies pusaudžu ar agresību uzvedību raksturojums par attiecībām ģimenē. To, ka ģimenē piedzīvota fiziska vardarbība, atzina četri intervētie pusaudži. “[Mamma] nekad neuzklausīja. Katrs kautiņš vai strīds skolā… Ja mammai piezvanīja un pasauca uz skolu, viņa pat neklausījās, visur es biju vainīgs, vienmēr. Bija arī “fiziskā audzināšana”, sišana no mammas un patēva,” atzina viens no pusaudžiem. “Gribas satikties ar tēti, bet nevar, jo, kad biju mazs, mani sita. Kad slikti uzvedos, sita ar siksnu. Biju nonācis krīzes centrā viņa dēļ. Man nav tēta numura – gribas pievanīt, bet nevaru,” stāstīja cits intervētais skolēns, kuram skolā bijušas agresīvas uzvedības epizodes.

Tikai trīs respondenti norādīja, ka attiecības ģimenē esot labas. Savukārt vēl trīs no desmit intervētajiem skolēniem nemaz nedzīvo kopā ar vecākiem, bet viens intervijā skaidroja, ka vecāku mājās ierodas tikai pārnakšņot, kad visi citi jau aizmiguši, jo nevēlas ar viņiem komunicēt. Deviņi no desmit skolotājiem pauda, ka tieši ģimenes apstākļi vainojami pie pusaudža agresīvās uzvedības.

Pievēršoties jautājumiem par problēmu risināšanas un stresa pārvarēšanas metodēm, atklājās, ka astoņi no desmit pusaudžiem, saskaroties ar grūtībām, nevienam nelūdz palīdzību. Vairums cenšas nomierināties vai problēmu pārdomāt vienatnē. Kā pauda viens no pusaudžiem: “Es nekad nestāstu. Tās ir manas problēmas ir manas problēmas. Tas, ko es daru, tas ir man. Es nevienam nestāstu.”

Līdzcilvēku reakcija agresijas epizodēs gan ir ļoti dažāda. Divi pusaudži norādīja, ka vienaudži agresiju atbalstījuši, bet vairāki liecināja par apkārtējo vienaldzību. Vienaldzība novērota arī pieaugušo vidū, bet gadījumi, kad iesaistījušies sociālie pedagogi, psihologi vai skolas vadība, vērtēti dažādi. Daži pusaudži pieaugušo iesaisti vērtējuši kā bezjēdzīgu, bet vairāki atzinīgi novērtēja iespēju emociju sakāpinājuma situācijā aiziet aprunāties ar sociālo pedagogu vai saņemt atbalstu ārpus skolas.

Pozitīva pieredze piedzīvota atbalsta centros, kuros tiek vadītas gan individuālas, gan grupu nodarbības saskarsmes uzlabošanai. Vairāki intervētie uzsvēruši, ka būtu noderīgi arī skolas vidē mācīt spriedzes un stresa vadīšanas tehnikas, piemēram, dziļās elpošanas metodes. Vecāki un pedagogi apliecināja arī pieprasījumu pēc psiholoģiskās palīdzības un citiem atbalsta resursiem.

Kopumā pētījuma autore secina, ka agresīvās uzvedības cēloņus var izdalīt vairākos faktoros:

1) paša bērna faktori – impulsivitāte, emociju regulācijas grūtības, mācību grūtības, paaugstināta aktivitāte un uzmanības problēmas, komunikācijas problēmas, sensorās grūtības, empātijas trūkums un grūtības ieņemt otra perspektīvu, problēmu risināšanas grūtības;

2) vides faktori: atbalsta trūkums mācību grūtību novēršanai, sensorā pārslodze, psiholoģiska un sociāla atbalsta nepieejamība, skolas un ģimenes sadarbības trūkums;

3) attiecību grūtības ar skolotājiem – pārpratumi, konflikti, savstarpējas izpratnes trūkums, skolotāju pārslodze;

4) attiecības ģimenē –  konflikti, vardarbība, atkarību izraisošu vielu lietošana, vecāku audzināšanas problēmas, vecāku izdegšana.

Savukārt situācijas uzlabošanai nepieciešamas:

• paplašinātas iespējas pusaudžiem mācību grūtību novēršanai;
• emociju regulācijas prasmju pilnveidošana;
• sociālo prasmju un problēmu risināšanas prasmju pilnveidošana;
• vecāku kompetences veicināšana un audzināšanas prasmju pilnveidošana;
• skolotāju kompetences veicināšana, pozitīvu skolotāju-skolēnu attiecību veicināšana;
• efektīvas uzraudzības un disciplinēšanas stratēģijas;
• atbalsta personāla palielināšana;
• skolotāju slodzes sabalansēšana;
• skolas un ģimenes sadarbības veicināšana;
• profesionālas palīdzības sistēmas uzlabošana ārpus skolas;
• lielākas iespējas ārpusskolas nodarbībām un brīvā laika pavadīšanai.

Lai veicinātu šo jomu attīstību, Bērnu slimnīcas fonds projekta ietvaros prezentē pētījuma rezultātus arī atbildīgajām valsts iestādēm, pedagogiem un pusaudžu atbalsta speciālistiem, rīkojot tiešsaistes domnīcas un diskusijas.

__________________________________________________________________________________________________

2. marts, 2023

Uzsākts darbs pie atbalsta sistēmas veidošanas bērniem ar uzvedības grūtībām izglītības iestādēs

Bērnu slimnīcas fonds no š.g. 1. janvāra uzsācis īstenot projektu ar mērķi izveidot atbalsta sistēmu skolēniem un pirmsskolas vecuma bērniem ar uzvedības grūtībām izglītības iestādēs.

Pagājušajā gadā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā tika virzīta iecere skolu direktoriem ļaut lemt par agresīvu skolēnu izglītošanu ģimenē. Grozījumi likumā paredzētu skolu direktoriem ļaut izlemt par skolēna izglītošanos ģimenē, nevis skolā, ja skolēns veicis atkārtotu vardarbību pret pedagogiem vai skolas biedriem. Šī iniciatīva izsauca plašu rezonansi sabiedrībā un bērnu tiesību aizstāvošo organizāciju iebildumus. Arī Bērnu slimnīcas fonds publiski iestājās pret šo ieceri un ir apņēmies realizēt projektu, kā ietvaros tiktu padziļinātāk izpētīta šī problēma un rasti ilgtspējīgāki risinājumi, lai bērni ar uzvedības traucējumiem tiktu nevis izolēti, bet saņemtu atbalstu un veiksmīgāk iekļautos izglītības procesā.

Bērnu uzvedības traucējumi, saskarsmes grūtības un vardarbība jau ilgstoši ir nopietna problēma sabiedrībā. Katrs ceturtais vecāks atzīst, ka nezina, kā risināt bērna uzvedības problēmas, piemēram, agresiju bērnudārzā vai skolā.[1] Atsevišķu izglītības iestāžu speciālisti norāda, ka katrā grupā un klasē vidēji pat 25–30% bērnu ir vērojamas uzvedības problēmas, vardarbības izpausmes, uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroma veida traucējumi, kas ietekmē kopējo mikroklimatu pirmsskolas izglītības iestādē vai skolā.[2] Sabiedrība Latvijā lielākoties bērnus ar dažādām uzvedības grūtībām skolas vidē uztver negatīvi, pat nosodoši (norādot uz vecāku vainu, neaudzināšanu un citiem faktoriem). Lielākoties tādēļ, ka nezina konkrēto situāciju un to, kā rīkoties saskarē ar bērniem ar uzvedības grūtībām. Taču problēma nav tik viennozīmīga un lielākajā daļā gadījumu balstās uz dažādiem izskaidrojamiem un par labu vēršamiem aspektiem.

“Pasaules dati liecina, ka 10-20% bērnu un pusaudžu saskaras ar mentālās veselības grūtībām, kas var izpausties arī kā uzvedības traucējumi. Latvijā skola tradicionāli tiek uzverta tikai un vienīgi kā akadēmisku zināšanu apguves vieta, taču citviet pasaulē skola ir arī primārās profilakses līmenis, kas mazina mentālās veselības riskus. Ir pierādīts, ka gan uzvedības, gan garastāvokļa traucējumus, piemēram, trauksmi, var mazināt, mainot skolas vidi un ieviešot pierādījumos balstītas programmas. No pieredzes Bērnu slimnīcas fondā redzam, ka skolas atsakās no bērniem, kuriem objektīvi būtu iespējas mācīties skolu vidē, ja vien tiktu nodrošināts atbilstošs resurss. Savukārt Bērnu un pusaudžu resursu centra speciālisti ik dienu sniedz atbalstu pusaudžiem, kuru mentālās veselības grūtības ir cieši saistītas ar skolas vidi. Ir pierādīts, ka izglītība ir viens no svarīgākajiem veselības priekšnosacījumiem, un cilvēki ar augstāku izglītības līmeni dzīvo ilgāk un ir veselāki. Tādēļ ir jārūpējas, lai ikvienam bērnam Latvijā ir iespēja apgūt akadēmiskas zināšanas skolas vidē, kas ir atbalstoša un arī atbilstoša bērna vajadzībām,” pauž Bērnu slimnīcas fonda valdes priekšsēdētāja Liene Dambiņa.

“Mēs nevaram lēmumus pieņemt vienpusīgi, neizprotot abu pušu perspektīvas. Protams, skolās neviens nedrīkst ciest no vardarbības, un mums ir jādara viss iespējamais, lai mazinātu vienaudžu vardarbību,  izaicinošu uzvedību un visa veida destrukciju. Tajā pašā laikā vienmēr jautājums ir arī par to bērnu un pusaudžu, kuri izturas agresīvi, kā arī viņu tuvinieku vajadzībām – ar kādām grūtībām viņi netiek galā, kādas ir viņu iekšējās cīņas un kādi resursi trūkst. Ir svarīgi atrast citus veidus, kā palīdzēt risināt šīs grūtības bez agresīvas uzvedības, un to varam izdarīt, izprotot gan šo bērnu un jauniešu emocijas un viņiem nepieciešamo atbalstu, gan to, kā skolas un pedagogi ir mēģinājuši risināt problēmas iepriekš – lai rezultātā palīdzētu izveidot jaunu atbalsta sistēmu Latvijā,” uzsver Latvijas Universitātes asociētā profesore, klīniskā psiholoģe un psihoterapeite Ieva Bite.

Izglītības sistēmā būtu nepieciešama atbalsta programma, kas veicinātu skolēnu (tai skaitā pirmsskolas vecuma bērnu) pozitīvu garīgo labklājību un mazinātu bērnu emocionālās attīstības riskus. Intervences programmu pētījumi rāda, ka kompleksa pieeja jeb multimodāla intervence bērna uzvedības problēmu, bērna attīstības vai psihiskās veselības traucējumu gadījumos ir efektīvāka ilgtermiņā, ko pierāda arī vairākas veiksmīgas programmas ārvalstīs, piemēram, Beļģijā, Norvēģijā, ASV un Austrālijā.

Tāpēc Bērnu slimnīcas fonds no 2023. gada 1. janvāra īsteno Sabiedrības interācijas fonda finansētu projektu “Sociālās atstumtības riskam pakļauto jauniešu (skolēnu ar uzvedības problēmām) interešu aizstāvība, veidojot valsts atbalsta sistēmu”. Projekta mērķis ir sniegt informatīvi izglītojošu atbalstu un interešu aizstāvību bērniem ar uzvedības grūtībām, tai skaitā pirmsskolas vecuma bērniem, kā arī, sadarbībā ar nozares profesionāļiem un lēmumpieņēmējiem, izstrādāt “Iekļaujošas izglītības Atbalsta plānu 2024. – 2028. gadam bērniem ar uzvedības grūtībām skolu vidē”, kas vērsts uz bērnu ar uzvedības problēmām sekmīgu iekļaušanu izglītības apguves procesā, nepieciešamo  atbalsta pakalpojumu iekļaušanu valsts apmaksātā atbalsta sistēmā.

Projekta ietvaros tiks:

• veikts kvalitatīvais pētījums sadarbībā ar Latvijas Universitātes pētniekiem, kura ietvaros tiks padziļināti intervēti vecāki, jaunieši ar agresīvu uzvedības pieredzi un pedagogi;
• veikts analītiskais pētījums par citu valstu praksi (pieredzi) ar bērniem ar uzvedības grūtībām gan izglītības sistēmā, gan pētot labās prakses piemērus starpinstitucionālai sadarbībai;
• veidots raidierakstu cikls “Bērni ar uzvedības grūtībām izglītības sistēmā”;
• organizētas diskusijas un domnīcas, ar lēmumpieņēmēju un nozares profesionāļu iesaisti, par bērnu ar uzvedības grūtībām veiksmīgu iekļaušanu izglītības sistēmā;
• izstrādāts “Iekļaujošas izglītības Atbalsta plāns 2024. – 2028. gadam bērniem ar uzvedības grūtībām skolu vidē”;
• veidoti informatīvi izglītojoši atbalsta materiāli (elektroniskā formā);

Projekta rezultātā tiks veicināta sabiedrības izpratne par bērnu ar uzvedības grūtībām izglītības sistēmā  izaicinājumiem un iekļaujošu attieksmi demokrātiskā sabiedrībā. Tāpat projekta ietvaros tiks nodrošināta sabiedrības interešu aizstāvība konkrētā sociālā jomā, ar mērķi stiprināt Satversmē noteiktās demokrātiskās vērtības, un izstrādāts “Iekļaujošas izglītības Atbalsta plāns 2024. – 2028. gadam bērniem ar uzvedības grūtībām skolu vidē”.