Otrais projekta posms nepilngadīgo grūtnieču atbalsta sistēmas uzlabošanai

No šī gada 1. oktobra Bērnu slimnīcas fonds, Dzemdību nama fonds un Latvijas Vecmāšu asociācija īsteno apjomīgu projektu nepilngadīgo grūtnieču atbalsta sistēmas uzlabošanai Latvijā. Projekta ietvaros, kas kalpo kā Bērnu slimnīcas fonda uzsāktā darba otrais posms, plānots veicināt sadarbību starp valsts, pašvaldību un nevalstiskajām organizācijām, izglītot gan jauniešus, gan dzemdību speciālistus, gan plašāku sabiedrību, un panākt nepilngadīgo grūtnieču atbalsta sistēmas uzlabojumus valstiskā mērogā!

2022. gadā Bērnu slimnīcas fonds īstenoja Sabiedrības integrācijas fonda finansētu projektu “Mazaizsargātas sabiedrības grupas interešu aizstāvība, veidojot valsts atbalsta sistēmu: Rīcības plāns 2022. – 2025. gadam nepilngadīgo grūtnieču atbalstam Latvijā”. Projekta ietvaros izstrādāts Rīcības plāns atbalsta sistēmas nepilngadīgām grūtniecēm izveidošanai 2022. – 2025. gadiem. Lai nodrošinātu nepieciešamo dažādu nozaru speciālistu piesaisti problēmas risināšanai, tagad uzsākts projekta otrais posms, sadarbībā ar nodibinājumu Dzemdību nama fonds un biedrību Latvijas Vecmāšu asociācija.

Projekts “Mazaizsargātas sabiedrības grupas – nepilngadīgu grūtnieču interešu aizstāvība, veidojot valsts atbalsta sistēmu, II posms”, ko finansē Sabiedrības integrācijas fonds no Eiropas Savienības – NextGenerationEU piešķirtajiem līdzekļiem, ir turpinājums iesāktajam un īstenos vairākas Rīcības plānā iestrādātās aktivitātes.

“Rūpes par nepilngadīgajām grūtniecēm ir rūpes par diviem bērniem, kuri ir ļoti neaizsargāti un kuru nākotne ir tieši atkarīga no palīdzības, kāds tiks nodrošināts gan grūtniecības laikā, gan pēc bērniņa piedzimšanas. Pagājušajā gadā īstenotā projekta ietvaros atklājām skarbo realitāti par sistēmiska atbalsta trūkumu valsts mērogā, tādēļ pēc rīcības plāna iesniegšanas valsts iestādēm ar ziedotāju atbalstu uzsākām mentoru programmu nepilngadīgajām grūtniecēm. Tagad, apvienojot gan savu, gan divu citu nevalstisko organizāciju vērtīgo pieredzi, esam apņēmības pilni realizēt otru projekta posmu, lai gan mentoru programma, gan citi nepieciešamie atbalsta pasākumi nonāktu valsts apmaksāto pakalpojumu lokā un sasniegtu meitenes, kurām tas vajadzīgs, visā Latvijā,” stāsta Bērnu slimnīcas fonda vadītāja Liene Dambiņa.

“Dzemdību nama fonda misija ir, atbalstot topošos un jaunos vecākus, sniegt katram bērnam, neatkarīgi no vecāku sociālā statusa un materiālā nodrošinājuma, iespējami labāko dzīves sākumu. Rūpēs par nepilngadīgajām meitenēm kuras ir izvēlējušās kļūt par māmiņām, Dzemdību nama fonds ar prieku līdzdarbojas atbalsta sistēmas veidošanā, kurā profesionāļi, katrs savā atbildības jomā,  bet kopā sadarbojoties, palīdzēs meitenēm justies drošāk un stabilāk,” pauž Ilze Bumbiere, Dzemdību nama fonda pārstāve.

“Tā kā vecmāte ir centrālā aprūpes persona grūtniecības un dzemdību laikā, tad Latvijas Vecmāšu asociācija uzskata par savu pienākumu iesaistīties šādā projektā, lai palīdzētu uzlabot nepilngadīgo pacientu iespējas vienkārši un laicīgi saņemt nepieciešamo atbalstu,” apņēmību īstenot projektu skaidro Latvijas Vecmāšu asociācijas pārstāve Linda Veidemane.

Projekta ietvaros tiks izveidots un praksē pārbaudīts dažādu speciālistu savstarpējās komunikācijas modelis nepilngadīgajām grūtniecēm nepieciešamo atbalsta pakalpojumu nodrošināšanai, kā arī veikta dažādu speciālistu apmācību programmu izstrāde un pašu apmācību īstenošana.

Tāpat tiks īstenoti arī plaši dažādu sabiedrības grupu informēšanas pasākumi par problēmu un tās risinājumiem un izstrādāti dažādi mūsdienīgi izglītojošas un atbalstošas informācijas rīki un materiāli mazaizsargātajai sabiedrības grupai (nepilngadīgajām grūtniecēm) un arī jauniešiem, ar mērķi izglītot par reproduktīvo veselību.

Projekta ietvaros norisināsies daudzveidīgas aktivitātes:

• Tīklošanās pasākumi nepilngadīgo grūtnieču atbalsta sistēmā iesaistītajiem partneriem un valsts iestāžu pārstāvjiem – astoņas darba grupas sanāksmes, nepilngadīgo grūtnieču atbalsta jomas speciālistu komunikācijas sadarbības modeļa izstrāde, šī modeļa pilotēšana un plāna izstrāde preventīvajam darbam, lai ar dažādu informatīvo rīku palīdzību novērstu neplānotas grūtniecības pirms pilngadības iestāšanās.
• Mentoru programma nepilngadīgajām grūtniecēm. Projekta sadarbības partneri kopā ar nozares profesionāļiem izstrādās “Mentoru programmu nepilngadīgo grūtnieču atbalstam” - analītisku dokumentu, ko iesniegs lēmumpieņēmējiem kā plānu nākotnes valsts apmaksātajam pakalpojumam. Tāpat tiks pilnveidota jau esošā Bērnu slimnīcas fonda mentoru programma nepilngadīgajām grūtniecēm.
• Apmācības programma vecmātēm. Dzemdību nama fonda izstrādātā un Latvijas Ārstu biedrības akreditētā vecmāšu atbalsta programma saskarsmē un komunikācijā “Vārda spēks” tiks pilnveidota un piemērota darbam arī ar nepilngadīgām grūtniecēm. Projekta laikā tiks īstenoti divi pielāgotie vecmāšu apmācības cikli, kas vērsti uz nepilngadīgo grūtnieču jomas specifikas apguvi (apmācītas 40 vecmātes).
• Konference "Nepilngadīgo grūtnieču atbalsta sistēma un ārvalstu pieredze". Konferencē ne vien runās par projekta gaitu un sasniegumiem, bet arī veicinās sistēmiskas pārmaiņas – aicinot lēmumpieņēmējus apzināties nepilngadīgo grūtnieču stāvokli Latvijā, jauno māmiņu izaicinājumus, tik ļoti vajadzīgo valsts atbalstu viņu dzīves kvalitātes veidošanā un rast risinājumus šo problēmjautājumu politikas veidošanā un īstenošanā.
• Trīs raidierakstu cikli, kuros runās par sabiedrības attieksmi, komunikāciju un uztveri pret nepilngadīgām grūtniecēm, BSF mentoru programmas darbību, pieredzi, izaicinājumiem, kā arī par iztrūkstošo valsts atbalstu nepilngadīgām grūtniecēm, par nākotnes vīziju un stratēģiju šīs jomas problēmjautājumu risināšanā.
• Informatīvo materiālu sagatavošana ar koncentrētu informāciju par atbalstu nepilngadīgām grūtniecēm (mentora pakalpojumi, dzemdību somas, vecmāšu konsultatīvais pakalpojums, kontaktinformācija u.c. būtiska informācija). Materiāli būs gan elektroniskā, gan taustāmā formā.
• Informatīvi izglītojošas mobilās aplikācijas izstrāde, kurā atradīsies dažādi informatīvie materiāli, būs iespēja anonīmi uzdot jautājumus un saņemt atbildes.
• Vietnes www.atbalstaceļvedis.lv papildināšana ar informāciju nepilngadīgajām grūtniecēm. Interaktīvā interneta vietne kalpos kā papildus atbalsta platforma gan speciālistiem, gan projekta mērķgrupai, kur vienuviet būs koncentrēta/papildināta droša un uzticama visa nepieciešamā informācija par nepilngadīgo grūtnieču atbalstu Latvijā (par pakalpojumu pieejamību, mentoru programmu, konsultācijām, informācijas saņemšanu u.c. noderīgu informāciju).

Projekta īstenošanas periods: 01.10.2023 – 01.10.2025

Projektu finansē Sabiedrības integrācijas fonds no Eiropas Savienības – NextGenerationEU piešķirtajiem līdzekļiem. Par sagatavoto materiālu saturu atbild Bērnu slimnīcas fonds.

#SIF_sociālādrošība

__________________________________________________________________________________________________

3. aprīlis, 2024

Kā varam palīdzēt nepilngadīgām grūtniecēm Latvijā?

Latvijas Vecmāšu asociācijas valdes locekle Linda Veidemane:

Daudzi no mums, kuriem ģimenē aug bērni vai kuriem darba dzīve saistīta ar bērniem, vismaz kādreiz dzīvē ir iedomājušies, kā rīkotos, ja mūsu jaunietis paziņotu, ka viņai/viņam būs bērniņš. Droši vien, retais no mums ir izstrādājis skaidru rīcības plānu un ir gatavs šādam dzīves pavērsienam. Tomēr katru gadu mūsu mazajā Latvijā ir ap 150 jaunietēm, kuras ierauga divas strīpiņas savā grūtniecības testā un visbiežāk tajā brīdī viņas piedzīvo ļoti lielas bailes un trauksmi. Viņām sirds sitas strauji, domas skrien pa galvu un asaras birst pāri vaigiem. Seko jautājumu jūra – ko lai tagad dara, kam es varu pateikt, kā lai pasaka vecākiem, vai un kā es varēšu turpināt mācības skolā ……. Vēl skumjāks šis brīdis ir tām jaunietēm, kurām nav neviena pie kā griezties, jo viņas aug bērnunamos vai ģimenēs, kurās par viņām neviens nerūpējas.

Vai nobriedusī un pieaugusī sabiedrība var kaut ko darīt, lai palīdzētu šajā jaunietēm tik ļoti grūtajā brīdī? Vai mums tas būtu jādara? Vai mēs kaut ko esam izdarījuši nepareizi, ja reiz jaunieši nonākuši šādā situācijā? Uz visiem šiem jautājumiem atbilde ir nemainīga – JĀ! Mēs varam palīdzēt ļoti daudzos veidos un mums tas ir jādara, jo neesam izdarījuši visu, lai novērstu šādas neplānotas un agrīnas grūtniecības iestāšanos. Mēs, pieaugušie, atbildam par saviem bērniem un jauniešiem. Un mēs nedrīkstam aizmirst, ka šo jauniešu veiksmes vai neveiksmes atspoguļosies visā mūsu sabiedrībā, jo viņi kopā ar saviem bērniem ir tie, kuri veidos šīs valsts nākotni.

Lai mēs spētu noorientēties un pēc iespējas labāk saprast un atbalstīt sev apkārt esošos jauniešus, kuri tikko apjautuši, ka pavisam drīz viņu bērnība būs galā, mums visiem nepieciešama palīdzība. Mums nepieciešams kāds, kas spēs atbildēt uz mūsu jautājumiem, kas palīdzēs saprast, kā jūtas mūsu jaunietis, kas zinās, kādi resursi ir pieejami un kur meklējami, kas varēs veiksmīgi koordinēt atbalsta un aprūpes procesus. Šobrīd mums šāda viena viszinoša cilvēka vai programmas (vietnes) Latvijā nav. Bet labā ziņa ir tāda, ka Bērnu slimnīcas fonds kopā ar Latvijas Vecmāšu asociāciju un Dzemdību nama fondu kopš 2023. gada oktobra ir iesaistījušies projektā, lai izveidotu pēc iespējas viegli uztveramu un atrodamu rīku, ar kura palīdzību jebkurš no mums – sākot no pašiem jauniešiem un beidzot ar visiem palīdzēt gribošajiem, ērti un ātri spētu atrast nepieciešamo informāciju un ceļu, kurš tajā brīdī visvairāk nepieciešams. Šis projekts ir apvienojis ļoti daudzu jomu speciālistus – vecmātes, ginekologus, mentorus, sociālos darbiniekus, izglītības darbiniekus un ekspertus, tiesību jomas ekspertus un psihologus.

Lai mēs spētu jaunietei dot cerību un iespējas uz labu nākotni, kurā viņa pati vai kopā ar bērna tēti varēs aprūpēt un izaudzināt savu bērniņu, ir jārada plaša un stipra atbalsta sistēma, kura aptver: nepilngadīgās grūtnieces veselības aprūpi, psihoemocionālo un sociālo atbalstu, izglītošanas un apmācību pasākumus un iespējas turpināt izglītību skolu sistēmā abiem vecākiem. Ir jānodrošina psihoemocionālais un juridiskais atbalsts arī nepilngadīgo jauniešu vecākiem.

Ja nepilngadīgajai grūtniecei nav vispār vai ir nepietiekošs ģimenes vai tuvinieku atbalsts, ļoti būtisku lomu spēlē mentors, kurš palīdz jaunietei pieņemt lēmumus, sameklēt veselības aprūpes un citus nepieciešamos speciālistus. Bērnu slimnīcas fonds nepilngadīgo grūtnieču mentoru programma darbojas jau vairākus gadus un ir veiksmīgi atbalstījusi jau daudzas meitenes.

Visām nepilngadīgajām grūtniecēm ļoti būtiski saņemt laicīgu, kvalitatīvu, iejūtīgu un atbalstošu veselības aprūpi. Daudzi pasaulē veikti pētījumi rāda, ka laicīga grūtniecības aprūpe var samazināt nevienlīdzību, saslimšanu un nāves riskus gan mātei, gan jaundzimušajam, kā arī drīzu nākamo grūtniecību iestāšanās riskus, savukārt, kvalitatīva un piemērota grūtniecības aprūpe nepieciešama, jo nepilngadīgo grūtniecība saistīta ar topošās mātes biežāku smēķēšanu, nepilnvērtīgu uzturu, retāku zīdīšanu, trīs reizes lielāku pēcdzemdību depresiju risku un sliktām visa veida dzīves un aprūpes prasmēm. Tāpat pierādīts, ka nepilngadīgo sieviešu vidū ir augsta priekšlaicīgu dzemdību iespējamība, jaundzimušajiem par 25% biežāk ir zems dzimšanas svars, par 60% lielāka jaundzimušo mirstību (salīdzinot ar mātēm vecuma grupā 20-39), divreiz lielāka iespējamība, ka jaundzimušais tiks stacionēts ar kuņģa zarnu trakta problēmām vai negadījumu dēļ, bet nepilngadīgajiem tēviem paaugstināti trauksmes un depresijas riski, atkarību izraisošu vielu lietošana, nepilnvērtīgs uzturs, saskarsmes grūtības un bezdarbs.

Diemžēl šobrīd Latvijā pieejamā grūtnieču aprūpes programma un atbalsta sistēma ir vērsta tikai uz topošo māmiņu, bet tētim jāiztiek, kā pats var un prot. Ir pierādīts, ka, dodot iespēju topošajam tētim piedalīties grūtniecības veselības aprūpes pasākumos, viņš izrāda lielāku interesi par gaidāmo bērniņu un savas partneres veselību, vēlas iesaistīties topošo vecāku sagatavošanas nodarbībās, atbalstīt savu partneri dzemdībās un uzņemties rūpes par savu jauno ģimeni. Lai nepilngadīgā grūtniece un viņas partneris laicīgi saņemtu informāciju un izdarītu izvēli par grūtniecības saglabāšanu vai tās pārtraukšanu, uzsāktu un turpinātu grūtniecības aprūpi, piedalītos aprūpes pasākumos, uzdotu jautājumus, izglītotos un rūpētos par savu veselību, veselības aprūpes speciālistiem svarīgi sniegt iejūtīgu, atbalstošu un konfidenciālu pakalpojumu. Pasaulē veiktie pētījumi rāda, ka nepilngadīgajām grūtniecēm ļoti svarīgi, lai veselības aprūpes iestādes būtu jauniešiem draudzīgas, ar pieejamiem darba laikiem, tiktu nodrošināta konfidencialitāte un nenosodoša attieksme. Projekta ietvaros esam noskaidrojuši, ka Latvijā paredzētā nepilngadīgo un pilngadīgo grūtnieču aprūpe vizīšu skaita un garuma ziņā neatšķiras, tomēr ļoti daudzi speciālisti – vecmātes, ginekologi un ģimenes ārsti pielāgojas savu pacientu vajadzībām, nodrošinot garākas un biežākas tikšanās reizes, palīdzot saviem pacientiem atrast labākos un piemērotākos risinājumus viņu problēmām. Diemžēl šāda individualizēta aprūpe atkarīga tikai no konkrētā aprūpes veicēja un viņa vēlmes iedziļināties konkrētās pacientes situācijā. Lai gan sievietēm Latvijā ir plaši pieejami grūtniecības aprūpes speciālistu pakalpojumi, nereti nepilngadīgās grūtnieces palīdzību meklē novēloti vai nemeklē nemaz. Visbiežāk šādi gadījumi novērojami ārpus Rīgas, kur jaunietēm jāpārvar attālums līdz veselības aprūpes iestādei, kas saistīts ar transporta izdevumiem, bet ar tuvumā esošo veselības aprūpes speciālistu nav izveidojušās uzticamas attiecības vai iepriekš bijusi negatīva saskarsme.

Balstoties uz augstāk minētajiem nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem, kā arī Latvijā šobrīd pieejamajiem aprūpes pakalpojumiem, varam izveidot nākotnē realizējamo darbības virzienu un atbalsta mehānismu sarakstu un izstrādāt detalizētu atbalsta, aprūpes un informācijas ceļu nepilngadīgajiem vecākiem, ar kuru iepazīstināt sabiedrību, atbildīgās valsts institūcijas un iespējamos sadarbības partnerus, kā arī katrs pats iesaistīties nepilngadīgo grūtnieču atbalsta pasākumos savu iespēju robežās.

__________________________________________________________________________________________________

25. marts, 2024

 Atbalsts nepilngadīgajām grūtniecēm: Kā darbojas mentoru programma?

Raidieraksta "Vienādas iespējas visiem" jaunākajā sezonā atgriežamies pie stāstiem par nepilngadīgo grūtnieču atbalsta sistēmu, tās trūkumiem un vēlamajiem uzlabojumiem. Sērijā "Mentoru programma nepilngadīgo grūtnieču atbalstam" runājam par to, kāpēc šāda programma ir vajadzīga, ko tā sniedz jaunajām māmiņām, un ko prasa no pašiem mentoriem! Savā pieredzē dalās viena programmas mentorēm, Ramona Treilona, un Bērnu slimnīcas fonda vadītāja Liene Dambiņa. Raidieraksta vadītāja: Elīna Bataraga

 

__________________________________________________________________________________________________

11. marts, 2024

Sabiedrības seja: Ar kādiem pārbaudījumiem saskaras nepilngadīgā grūtniece?

Bērnu slimnīcas fonda raidierakstā "Vienādas iespējas visiem" publicēta jauna sērija par nepilngadīgo grūtnieču atbalsta sistēmu. Sērijā "Sabiedrības seja" runājam par pārbaudījumiem, ar kādiem saskaras nepilngadīgās grūtnieces. Savā pieredzē dalās Anastasija, kas dzemdēja bērniņu pirms pilngadības sasniegšanas, un Rīgas Dzemdību nama vecmāte, Latvijas Vecmāšu asociācijas valdes locekle Linda Veidemane. Raidieraksta vadītāja: Elīna Bataraga

 

__________________________________________________________________________________________________

22. decembris, 2023

Kā samazināt nepilngadīgo grūtnieču skaitu Latvijā? 

Latvijas Vecmāšu asociācijas pārstāve Veselības satura darba grupā, Dace Grabovska:

Baltijas valstu vidū 2021. gadā Latvija ar 11 grūtniecēm uz 1000 nepilngadīgām meitenēm ierindojas trešajā vietā (Lietuva 10, Igaunija 9), kas nebūt nav sliktākā pozīcija Eiropā. Tomēr, lai tuvotos Nīderlandes (3 uz 1000) vai Šveices (2 uz 1000) rādītājiem, kurās novērojams viszemākais nepilngadīgo grūtnieču skaits Eiropā, mums kopā vēl daudz darāmā. Tāpēc ir vērtīgi apzināt, kas šajās valstīs tiek darīts, lai sasniegtu un noturētu šādus rezultātus. Abu iepriekš minēto valstu pieredze rāda, ka paši būtiskākie faktori, kas ietekmē nepilngadīgo grūtniecību iestāšanos, ir kvalitatīva izglītība seksuālās un reproduktīvās veselības jomā visiem jauniešiem, kā arī viegli pieejami kontracepcijas līdzekļi. Gan Nīderlandē gan Šveicē seksuālās un reproduktīvās veselības izglītība ir iekļauta mācību programmā un tiek realizēta skolu sistēmā. Latvijā jau ilgstoši tiek diskutēts par jauniešu izglītošanu un nepieciešamību mācību programmās atjaunot veselības mācības vai veselības pratības priekšmetu. Kamēr tiek meklēti vispiemērotākie risinājumi, liela daļa jauniešu informāciju meklē un atrod interneta dzīlēs. Nav pārliecības, vai jauniešu izvēlētie informācijas avoti ir uzticami un piemēroti konkrētā jaunieša vecuma un brieduma pakāpei.

Latvijā viena no pieredzes bagātākajām organizācijām, “Papardes zieds”, jau gadiem strādā ar jauniešu izglītošanu seksuālā un reproduktīvā veselībā. Integrējot šādu atbalsta sistēmu un apmācības programmu katrā izglītības iestādē, ievērojami pieaugtu jauniešu zināšanas un izpratne par cilvēka ķermeņa fizioloģiju un seksualitāti. Zināms, ka nereti arī pedagogu un jomas profesionāļu vidū iztrūkst zināšanas un pieredze par jauniešu izglītošanu viņiem saprotamā, vecumam atbilstošā un pieejamā veidā. Izdarot mērķtiecīgas korekcijas izglītības sistēmā, atjaunojot veselības mācību vai integrējot to starpnozaru mācību priekšmetos, iespējams būtiski veicināt veselības pratību kopumā. Ir ļoti būtiski jauniešiem sniegt pētījumos balstītas zināšanas un prasmes, profesionālu palīdzību un atbalstu, kuru nodrošina multidisciplināra komanda. Diskusijās par jauniešu seksuālo un reproduktīvo veselību, ka arī nepilngadīgu sieviešu grūtniecību un ar to saistītām problēmām, svarīgi iesaistīt dažādu jomu speciālistus, piemēram, sociālos darbiniekus, pedagogus, izglītības iestādēs strādājošos, psihologus, ģimenes ārstus, ginekologus, vecmātes un pusaudžu vecākus. Jāapzinās, ka bez vecāku atbalsta un izpratnes, visi centieni, sniegt jauniešiem vērtīgas un nepieciešamas zināšanas, būs veltīgi.

Otrs nozīmīgākais faktors ir drošas kontracepcijas pieejamība un izmaksas. Prezervatīvi ne tikai būtiski samazina risku iestāties nevēlamai grūtniecībai, bet faktiski ir vienīgā metode, kas pasargā no dažādām seksuāli transmisīvām saslimšanām. Jauniešu vidū dzimumpartneri bieži vien nav patstāvīgi, tāpēc tieši prezervatīvu lietošana, uzsākot dzimumdzīvi, būtu visefektīvākais veids kā sevi pasargāt. Lai gan prezervatīvu pieejamība un klāsts ir gana plašs, gan aptiekās, gan lielveikalos un internetā, tomēr jaunieši atzīst, ka to izmaksas nav draudzīgas. Tieši prezervatīvu cenas dēļ, nereti jaunieši paļaujas uz veiksmi, kas nav pieņemams risinājums 21. gadsimta Latvijā.

Lai uzlabotu jauniešu veselības pratību, jo īpaši seksuālās un reproduktīvās veselības jomā, Latvijas Vecmāšu asociācija ir iesaistījusies Veselības satura darba grupā, kur dalās ar ierosinājumiem, uzlabojumiem un izglītības plāna paplašināšanu seksuālās un reproduktīvās veselības veicināšanā un izglītošanā bērnu un jauniešu vidū.

Tiek strādāts pie savstarpējā komunikācijas modeļa izveides starp dažādiem speciālistiem un apmācību programmas izveidi speciālistiem darbā ar nepilngadīgām grūtniecēm.

Tā, kā vecmāte ir centrālā aprūpes sniedzēja grūtniecības un dzemdību laikā, kā arī ieņem nozīmīgu lomu seksuālās un reproduktīvas veselības veicināšanā sabiedrībā kopumā, Latvijas Vecmāšu asociācija ir apzinājusi vecmātes visas valsts mērogā, kuras ir gatavas iesaistīties dažādos izglītojošos, atbalstošos, veselības veicinošos pasākumos sabiedrības un jauniešu labā. Tagad vecmātēm tikai atliek sagaidīt atbildīgo institūciju zaļo gaismu, lai sāktu savu aktīvu darbošanos. Izglītojot, veidojot izpratni par seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumiem, sniedzot jauniešiem informāciju par iespējām saņemt kvalitatīvu, uzticamu un konfidenciālu palīdzību vai atbildes uz viņiem aktuāliem jautājumiem, mēs varam veicināt jauniešos atbildību par savu un apkārtējo veselību, kā arī piešķirt normālības sajūtu par tik jutīgu un privātu tēmu.

No šī gada 1.oktobra Bērnu slimnīcas fonds, Dzemdību nama fonds un Latvijas Vecmāšu asociācija īsteno apjomīgu projektu nepilngadīgo grūtnieču atbalsta sistēmas uzlabošanai Latvijā. Projekta ietvaros, kā viens no svarīgākajiem uzdevumiem, paredzēts izveidot iesaistīto speciālistu – ģimenes ārstu, ginekologu, vecmāšu, psihologu, skolotāju, mentoru, sociālo darbinieku, nevalstisko organizāciju u.c. tīklojumu, kas nosegtu visu Latvijas teritoriju, lai mazinātu grūtniecību skaitu nepilngadīgo sieviešu populācijā, kā arī sniegtu atbalstu grūtniecības, dzemdību un pēcdzemdību laikā visām nepilngadīgajām māmiņām. Šī projekta viens no mērķiem ir definēt katra speciālista lomu un uzdevumus, kā arī informēt nepilngadīgās sievietes, viņu ģimenes, sabiedrību un iesaistītos speciālistus par to, kur un pie kā vislabāk griezties, lai saņemtu konkrētajā brīdī nepieciešamo informāciju, atbalstu, aprūpi un palīdzību.

__________________________________________________________________________________________________

21. novembris, 2023

__________________________________________________________________________________________________

9. novembris, 2022

Noslēdzies projekts "Mazaizsargātas sabiedrības grupas interešu aizstāvība, veidojot valsts atbalsta sistēmu: Rīcības plāns 2022. – 2025. gadam nepilngadīgo grūtnieču atbalstam Latvijā"

Ir noslēdzies Bērnu slimnīcas fonda realizēts projekts “Mazaizsargātas sabiedrības grupas interešu aizstāvība, veidojot valsts atbalsta sistēmu: Rīcības plāns 2022. – 2025. gadam nepilngadīgo grūtnieču atbalstam Latvijā”. Projekta ietvaros tika realizētas dažādas aktivitātes, aktualizēts jautājums par atbalsta sistēmu nepilngadīgām grūtniecēm un izstrādāts Rīcības plāns 2022. – 2025. gadam.

Pateicoties realizētajam projektam, Bērnu slimnīcas fonds varēja veikt gan kvalitatīvo pētījumu par sievietēm ar grūtniecības un dzemdību pieredzi līdz pilngadības sasniegšanai, gan organizēt un novadīt diskusijas un domnīcas, kurās dalību ņēma atbildīgās insitūcijas un dažādas nevalstiskās organizācijas, kuras ikdienā sniedz atbalstu jaunajām māmiņām. Pateicoties pētījumam, kurš ir pirmais šāda veida pētījums Latvijā un diskusijām, tika izstrādāts Rīcības plāns 2022. – 2025. gadam, nepilngadīgo grūtnieču atbalsta pilnveidošanai Latvijā. Tas ir nozīmīgs solis jautājuma aktualizēšanai valsts līmenī un sākumam atbalsta sistēmas veidošanai.

Paralēli pētījumam un domnīcām, sadarbībā ar Bērnu un pusaudžu resursu centru, tika izveidoti noderīgi informatīvi materiāli un organizētas atbalsta grupas nepilngadīgām grūtniecēm un māmiņām. Projekta ietvaros sagatavotajos video materiālos psiholoģe Elīna Bārtule jaunietim saprotamā valodā pastāsta par piesaistes svarīgumu, rūpēm par sevi, pamatvajadzībām un atbalsta resursiem, kā arī tika izveidots video materiāls atbalsta personām un iestādēm (bāriņtiesām, sociālajiem darbiniekiem, krīzes centriem, utt.) – kā stiprināt aizsargājošos faktorus, sniedzot atbalstu nepilngadīgām grūtniecēm.

Savukārt ar uztura speciālisti Marinu Svētiņu tika publicētas viegli pagatavojamu maltīšu receptes īso video formātā, lai iedvesmotu jaunās māmiņas pagatavot sev veselīgas un gardas maltītes. Visus projekta ietvaros viedotos video materiālus var apskatīt Bērnu slimnīcas fonda YouTube kanālā. Lai sasniegtu pēc iespējas plašāku mērķauditoriju, video materiāli tika nosūtīti arī visām Latvijas pašvaldībām, krīzes centriem un citām iestādēm, kuras sniedz atbalstu nepilngadīgām grūtniecēm. Atbalsta grupās reizi nedēļā, jaunās māmiņas varēja satikties, lai veidotu kopības sajūtu un varētu dalīties savās emocijās un pārdzīvojumos. Atbalsta grupas vadīja Bērnu un pusaudžu resursu centra psiholoģe.

Papildus jau paveiktajam, Fonds turpinās darbu pie sagatavotā Rīcības plāna, turpinot sarunas ar atbildīgajām institūcijām, lai jautājums nezaudētu aktualitāti un nepilngadīgo grūtnieču atbalsta sistēma, kura ir tik nepieciešama, tiktu ieviesta arī Latvijā. Turklāt arī novembrī Bērnu slimnīcas fonds organizē jaunas apmācības nākamajiem nepilngadīgo grūtnieču mentoriem.

__________________________________________________________________________________________________

4. novembris, 2022

Tapis Rīcības plāns 2022. - 2025. gadam nepilngadīgo grūtnieču atbalsta sistēmas pilnveidošanai Latvijā

Pateicoties Bērnu slimnīcas fonda organizētajām diskusijām un domnīcām, kurās piedalījās nozares speciālisti un valsts un pašvaldību iestāžu pārstāvji, ir tapis Rīcības plāns 2022. – 2025. gadam nepilngadīgo grūtnieču atbalstam.

Rīcības plāna dokuments skatāms: ŠEIT 

“Pirms pāris dienām darbu uzsāka 14.Saeimas deputāti, kuri saņems šo rīcības plānu un ar kuriem kopā ceram izveidot atbalsta sistēmu nepilngadīgām grūtniecēm un māmiņām. Kvalitatīvais pētījums un domnīcas labi norādīja uz lietām, kas būtu jāpaveic, un, ka svarīgs ir ne tikai valsts palīdzība un sistēma, bet arī apkārtējo cilvēku attieksme. Ir svarīgi atcerēties, ka gan jaunajām meitenēm, gan viņu bērniņiem ir nepieciešams atbalsts, sākot no labiem vārdiem un sirsnīgas attieksmes līdz praktiskām lietām, lai varētu aprūpēt bērnu un vienlaikus pabeigt mācības skolā. Valsts līmenī tās ir rūpes par diviem bērniem, kuri ir ļoti neaizsargāti un kuru nākotne ir tieši atkarīga no palīdzības, kāds tiks nodrošināts gan grūtniecības laikā, gan pēc bērniņa piedzimšanas,” komentēja Liene Dambiņa, Bērnu slimnīcas fonda vadītāja.

Organizētajās diskusijās un domnīcās ar jomas speciālistiem tika apskatītas tādas tēmas kā: “Esošās situācijas skaidrojums nepilngadīgo jauniešu grūtniecības jomā.”, “Citu valstu pieredze un labās prakses piemēri sociālā atbalsta sniegšanā”, “Tēva loma/iesaiste bērna audzināšanā”, “Citu valstu pieredze un labā prakse prevencijas un medicīnas griezumā”.

Pateicoties gan kvalitatīvajam pētījumam un analītiskajiem materiāliem, kas tika gatavoti katrai diskusijai un domnīcai, gan aktīvajai dalībnieku iesaistei, tika sagatavots Rīcības plāns 2022. – 2025. gadam, kurā iezīmētas sešas attīstības perspektīvas:

1. Preventīvais darbs: pirms grūtniecības iestāšanās
2. Sistemātiskie risinājumi
3. Darbs ar sievietēm - nepilngadīgām grūtniecēm/māmiņām
4. Darbs ar apkārtējiem
5. Darbs ar profesionāļiem
6. Praktiskā palīdzība / praktiskie risinājumi.

Bērnu slimnīcas fonds saka lielu paldies visiem diskusiju un domnīcu dalībniekiem par ieguldījumu Rīcības plāna 2022. – 2025. gadam izveidē. Ņemot vērā lielo dalībnieku skaitu un aktīvo dalību diskusijās, ir skaidri redzams, ka jautājums ir aktuāls un prasa īpašu uzmanību no valsts puses.

Lai iesāktais darbs pie atbalsta sistēmas izveides turpinātos, sagatavotais rīcības plāns tiek nosūtīts arī atbildīgajām ministrijām un Saeimai.

__________________________________________________________________________________________________

26. oktobris, 2022

Publicēti pilnie pētījuma rezultāti par nepilngadīgo grūtnieču stāvokli Latvijā

Projekta ietvaros no šī gada aprīļa līdz jūnijam RSU asociētā profesore un Sabiedrības veselības institūta direktore Anda Ķīvīte-Urtāne veica pētījumu par sievietēm, kuras iznēsājušas un dzemdējušas bērnus vēl pirms pilngadības sasniegšanas. Pētījuma ietvaros tika veiktas intervijas gan ar sešām sievietēm, kuras pēdējo gadu laikā kļuvušas par nepilngadīgām māmiņām, gan 11 dažādu nozaru ekspertiem, kuri ar šādām sievietēm strādā. Pētījums sniedz ieskatu gan apstākļos, kādos nepilngadīgās meitenes atrodas grūtniecības laikā un pēc dzemdībām, gan jauno māmiņu un speciālistu novērojumos par atbalsta sistēmas trūkumiem.

Ar pilnajiem pētījuma rezultātiem var iepazīties ŠEIT, savukārt kopsavilkums lasāms 29. jūlija ierakstā zemāk

__________________________________________________________________________________________________

26. septembris, 2022

Lekcija: Pusaudžu grūtniecības prevencijas un vadīšanas medicīniskie aspekti. Kontracepcija.

Bērnu slimnīcas fonds aicina uz lekciju “Pusaudžu grūtniecības prevencijas un vadīšanas medicīniskie aspekti. Kontracepcija” gan speciālistus, kuri atbalsta jaunos vecākus, gan pašas nepilngadīgās grūtnieces!

Lekciju vadīs Dr. Lāsma Līdaka, Bērnu slimnīcas ginekoloģe-dzemdību speciāliste.

Lekcijas ieraksts:

 

__________________________________________________________________________________________________

23. septembris, 2022

Raidierakstā "Vienādas iespējas visiem" par nepilngadīgo grūtnieču pieredzi stāsta jaunā māmiņa un speciālisti

Bērnu slimnīcas fonds nācis klajā ar jaunām raidieraksta “Vienādas iespējas visiem” sērijām, kas veltītas nepilngadīgo grūtnieču problemātikai. Trīs sēriju ciklā savā pieredzē dalās jaunā māmiņa, kura laida pasaulē bērnu 17 gadu vecumā, kā arī jauniešu atbalsta centra vadītāja un pētījuma par nepilngadīgo grūtnieču stāvokli Latvijā autore.

Projekta ietvaros tapušas trīs BSF raidieraksta “Vienādas iespējas visiem” sērijas, kas veltītas tieši nepilngadīgo grūtnieču pieredzes atspoguļošanai no dažādiem skatupunktiem.

Pirmajā raidieraksta sērijā savā pieredzē dalās Liene Leimane, jaunā māmiņa, kas bērnu pasaulē laida 17 gadu vecumā. Sieviete stāsta par to, ar kādām emocijām saskārās, uzzinot par grūtniecību, kāds bija gaidību laiks, kā arī par savu tālāko pieredzi bērna audzināšanā, paralēli mācoties un plānojot savu nākotni. Jaunā māmiņa dalās gan negatīvajā, gan pozitīvajā pieredzē, cerot iedrošināt un iedvesmot citas jaunās grūtnieces un vecākus, kā arī mainīt sabiedrības attieksmi pret nepilngadīgajām grūtniecēm.

Otrajā sērijā piedalās Agnese Grauduma, Rīgas pilsētas Bērnu un jauniešu centra struktūrvienība “Jauniešu atbalsta centrs” vadītāja, kuras darbs ikdienā saistīts ar jauniešu, tostarp nepilngadīgo grūtnieču atbalsta sistēmu. Sarunā viņa akcentē jauniešu galvenās vajadzības, tostarp gan brīvi pieejamu kontracepciju, gan emocionālo atbalstu un klātbūtni, kā arī no valsts nepieciešamās iniciatīvas šo jautājumu risināšanai.

Savukārt trešajā sērijā Anda Ķīvīte-Urtāne, RSU Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras asociētā profesore, Sabiedrības veselības institūta direktore stāsta par kvalitatīvo pētījumu, kuru projekta ietvaros veica par nepilngadīgo grūtnieču stāvokli Latvijā. Viņa atklāj, ar ko atšķiras pašu jauno māmiņu un speciālistu redzējums par vajadzībām, kā arī ieskicē valstiska mēroga atbalsta trūkumu gan gaidību laikā, gan pēc tam. Ķīvīte-Urtāne tiecas arī kliedēt aizspriedumus par to, ka nepilngadīgās māmiņas ir bezatbildīgas, jo pētījumā atklājas cita aina – lielākoties jaunās sievietes ieņem bērnu, esot attiecībās, un grūtniecība dažreiz iestājas arī vardarbīgos apstākļos.

Raidieraksts “Vienādas iespējas visiem” pieejams Bērnu slimnīcas fonda YouTube kanālā, kā arī Spotify platformā.

Projekta ietvaros norisinās arī diskusijas un domnīcas, kurās Bērnu slimnīcas fonds kopā ar nozares speciālistiem un valsts un pašvaldību iestāžu pārstāvjiem gatavo rīcības plānu nepilngadīgo grūtnieču atbalsta sistēmas pilnveidošanai.

__________________________________________________________________________________________________

13. septembris, 2022

Lekcija: Psihoemocionālās sagatavošanās nozīme gaidību laikā un pēc bērniņa piedzimšanas 

Bērnu slimnīcas fonds aicina uz lekciju “Psihoemocionālās sagatavošanās nozīme gaidību laikā un pēc bērniņa piedzimšanas” gan nepilngadīgās grūtnieces, gan jaunos vecākus un speciālistus, kuri atbalsta jaunos vecākus!

Lekciju vadīs Ramona Treilona: PEP (Pirmā Emocionālā Palīdzība jaunajiem vecākiem ar bērniem līdz 3 gadu vecumam) mamma, zīdīšanas konsultante, Vecāku izglītības programmas (VIP) trenere, programmas “Piedzimstot bērniņam” vadītāja Latvijas SOS ciematu asociācijā, lektore un atbalsta grupu vadītāja ar desmit gadu pieredzi.

Lekcijas galvenās tēmas: 1) Gaidību laika izaicinājumi un emocijas 2) Pēcdzemdību laika izaicinājumi un emocijas.

Lekcijas laikā tiek veikti arī vairāki praktiski uzdevumi, kas palīdzēs rast risinājumus, kā palīdzēt sev emociju atpazīšanā un regulācijā, kā noskaidrot, kuras no vajadzībām šobrīd netiek apmierinātas, un kā to risināt, kā arī kopīgi būs iespēja sastādīt katram savu resursu karti.

Lekcijas ieraksts:

 

__________________________________________________________________________________________________

5. septembris, 2022

Sagatavota video sērija nepilngadīgo vecāku atbalstam

Uzzināt par grūtniecību pusaudža gados var būt satraucoši un biedējoši, īpaši, ja šī grūtniecība nav plānota. Neziņa, izmisums, šaubas, bailes ir tikai daļa no emocijām, kas var pārņemt, nokļūstot šajā nebijušā situācijā, un tas ir normāli.

Bērnu slimnīcas fonds kopā ar Pusaudžu resursu centra psiholoģi Elīnu Bārtuli ir sagatavojis īsus atbalsta video materiālus nepilngadīgajām grūtniecēm un jaunajām māmiņām par tēmām, kas šajā satraucošajā laikā ir aktuālas. Materiāli būs noderīgi arī jaunajiem tēviem, lai labāk izprastu sajūtas un pārdzīvojumus, ar ko saskaras jaunā māmiņa.

Video sērija un citi atbalsta materiāli skatāmi Bērnu slimnīcas fonda veidotajā interaktīvajā Atbalsta ceļvedī www.atbalstacelvedis.lv sadaļā "Ģimenēm" -> "Jaunajiem vecākiem" kā arī Bērnu slimnīcas fonda YouTube kanālā!

__________________________________________________________________________________________________

29. jūlijs, 2022

Veikts pētījums par nepilngadīgo grūtnieču un nepilngadīgo vecāku atbalsta sistēmas trūkumiem

Bērnu slimnīcas fonds valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī nozares speciālistiem prezentējis projekta ietvaros veiktu pētījumu, kurā gan pašas jaunās māmiņas, gan ar nepilngadīgajām grūtniecēm strādājošie speciālisti dalījušies savā pieredzē un skatījumā par nepieciešamajiem sistēmiskajiem uzlabojumiem.

Projekta ietvaros no šī gada aprīļa līdz jūnijam RSU asociētā profesore un Sabiedrības veselības institūta direktore Anda Ķīvīte-Urtāne veica pētījumu par sievietēm, kuras iznēsājušas un dzemdējušas bērnus vēl pirms pilngadības sasniegšanas. Pētījuma ietvaros tika veiktas intervijas gan ar sešām sievietēm, kuras pēdējo gadu laikā kļuvušas par nepilngadīgām māmiņām, gan 11 dažādu nozaru ekspertiem, kuri ar šādām sievietēm strādā. Pētījums sniedz ieskatu gan apstākļos, kādos nepilngadīgās meitenes atrodas grūtniecības laikā un pēc dzemdībām, gan jauno māmiņu un speciālistu novērojumos par atbalsta sistēmas trūkumiem.

No sešām intervētajām māmiņām, kuras ir vecumā no 16 līdz 20 gadiem, tikai viena bērnu bija plānojusi – pārējās bērnu ieņēma neplānoti, turklāt vienai no viņām grūtniecība iestājās izvarošanas rezultātā. Vairumā gadījumu neplānotās grūtniecības iestājušās tādēļ, ka meitenes nav līdz galam apzinājušās šo risku – viņas atzīst, ka skolās seksuālā izglītība ir ļoti virspusēja un jauniešiem nereti ir kauns meklēt kontracepcijas līdzekļus vai trūkst naudas. Pēc bērna piedzimšanas tikai divas intervētās sievietes dzīvo kopā ar bērnu un bērna tēvu – pārējās vai nu dzīvo ar bērnu pie saviem vecākiem, ir atdevušas bērnu vecvecāku aprūpē un dzīvo citur, vai dzīvo ārpusģimenes aprūpes iestādē. Puse intervēto jauno sieviešu nemācās un nestrādā, lielākoties tādēļ, ka nav neviena, kurš palīdzētu bērnu pieskatīt.

Atklāts, ka jaunietēm trūkst sociālā, psiholoģiskā un informatīvā atbalsta gan pirms, gan pēc dzemdībām, un būtiska ir arī pavisam praktiska palīdzība, piemēram, bērna pieskatīšanai vai jaundzimušā pūriņa sagādāšanai. Diemžēl tikai puse no intervētajām sievietēm par attieksmi no līdzcilvēkiem un speciālistiem izsakās pozitīvi – puse saskārusies ar nosodījumu vai pat spiedienu no bērna atteikties. Kā īpaši sāpīgs jautājums izcelts arī tas, ka bērnu tēvi izvairās no atbildības par bērna audzināšanu.

Kā nepilngadīgo grūtnieču un māmiņu aprūpē iesaistītie speciālisti pētījumā piedalījās arī sociālie darbinieki, audžuvecāki, ārste-ginekoloģe, vecmāte, bāriņtiesas pārstāve un citi speciālisti, kuri dalījās savā pieredzē un novērojumos.

Secināts, ka valstī būtu sistemātiski jāuzlabo ne vien seksuālās izglītības un kontracepcijas pieejamība, bet arī nepilngadīgo grūtnieču aprūpē iesaistīto speciālistu kompetence un savstarpējā sadarbība, gadījuma vadības metodes, psiholoģiskās un sociālās palīdzības pieejamība (piemēram, atbalsta grupas), kā arī materiālās un finansiālās palīdzības piedāvājums nepilngadīgajiem vecākiem.

Pētījuma veicēja Anda Ķīvīte-Urtāne uzsver: “Šāda tipa kvalitatīvais pētījums par nepilngadīgajām grūtniecēm un jaunajām mātēm, cik man un maniem kolēģiem no Bērnu slimnīcas fonda zināms, mūsu valstī veikts pirmo reizi. Pētījums jau no paša sākuma tika plānots kā lietišķs, proti, kā tāds, kura rezultāti varētu tikt praktiski pielietoti valsts politikas veidošanā attiecībā uz agrīnas grūtniecības profilaksi un nepilngadīgo grūtnieču atbalsta un aprūpes uzlabošanu. Pētījuma rezultāti apliecina - agrīna grūtniecība nav tikai medicīniskas dabas vai sabiedrības veselības jautājums, bet gan problēma, kuras risināšana prasa jau pagājušajā gadsimtā Apvienoto Nāciju Organizācijas formulētās pieejas “veselību visās politikās” realizāciju praksē mūsu valstī. Proti, minētos jautājumus varēsim atrisināt tikai tad, ja visi resori - veselības sektors, izglītības, labklājības, iekšlietu un citu atbildīgo nozaru iestādes un profesionāļi tos prioritizēs un aktīvi uzņemsies par tiem atbildību.”

Par pētījuma rezultātiem tā autore un nozares speciālisti kopā ar valsts un pašvaldību iestāžu pārstāvjiem turpinās diskutēt Bērnu slimnīcas fonda organizētajā diskusiju ciklā. Augustā projekta ietvaros tiek organizētas arī nepilngadīgo grūtnieču un māmiņu atbalsta grupas, kuras vada Pusaudžu resursu centra psihologs.

Projektā un pētījumā izgaismotās problēmas atspoguļotas arī TV3 ziņu sižetā 30. jūlijā:

 

__________________________________________________________________________________________________

25. jūlijs, 2022

Valsts iestāžu pārstāvji un nozares speciālisti uzsāk diskusijas par rīcības plāna izstrādi

Projekta ietvaros uzsākts sešu diskusiju cikls, kurās valsts un pašvaldību iestāžu pārstāvji kopā ar nozares profesionāļiem identificē galvenos problēmu virzienus un meklē piemērotākos risinājumus nepilngadīgo grūtnieču un vecāku atbalsta sistēmas izveidei. Jūlija pirmajā pusē notika pirmā diskusija, kurā tika prezentēta līdzšinējā situācija.

Pirmajā diskusijā piedalījās gan pārstāvji no iesaistītajām valsts un pašvaldību iestādēm: Labklājības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Valsts izglītības satura centra, Finanšu ministrijas, Nacionālā veselības dienesta, Rīgas domes Labklājības departamenta, gan nozares speciālisti no Latvijas Vecmāšu asociācijas, Latvijas Dūlu apvienības, krīzes centriem, Dzemdību nama fonda un dažādām ar jauniešiem strādājošām organizācijām.

Diskusijā tika izcelti galvenie situācijas uzlabošanas virzieni – pirmkārt, preventīvais darbs (izglītojot jauniešus par reproduktīvās veselības jautājumiem, kā arī uzlabojot kontracepcijas pieejamību), un otrkārt pilnvērtīgas atbalsta sistēmas izveide nepilngadīgajām grūtniecēm un nepilngadīgajiem vecākiem. Visi diskusiju dalībnieki atzina, ka jautājums ir ļoti aktuāls un atbalsta sistēmas izveide ir ļoti akūts jautājums. 

Nākamajās diskusijās tiks prezentēts arī kvalitatīvais pētījums par nepilngadīgo grūtnieču stāvokli Latvijā, kuru no šī gada aprīlim līdz jūnijam Bērnu slimnīcas fonds veica sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitātes asociēto profesori Andu Ķīvīti – Urtāni. Pētījuma ietvaros tika veiktas padziļinātās intervijas ar nozares profesionāļiem (sociālajiem darbiniekiem, audžuvecākiem, ārstu-ginekologu, vecmāti, bāriņtiesas pārstāvi, u.c.) un sievietēm, kurām ir grūtniecības (un dzemdību) pieredze līdz pilngadības sasniegšanai.  

Tāpat projekta ietvaros, sadarbībā ar Pusaudžu resursu centru, tiek gatavoti informatīvi materiāli ar psihologu un uztura speciālisti, kā arī augustā mēnesī notiks nepilngadīgo grūtnieču un māmiņu atbalsta grupas, kuras vadīs Pusaudžu resursu centra psihologs.

__________________________________________________________________________________________________

10. jūnijs, 2022

Reiz dzīvoja nepilngadīga māmiņa... Pieredzes stāsta turpinājums.

Pasaulē ienāca brīnišķīgs bērns - maza, skaista meitenīte. Šis bērns ienāca caur jaunu meiteni, kura pati bija tikai bērns (piebilde - nav sastapts vēl neviens 'sistēmas bērns', kura fiziskais vecums saskanētu ar emocionālo). 

Laikā, kad jaunā māmiņa pati bija pavisam maza, netika saņemts tas mīlestības, sapratnes, pieņemšanas, atbalsta daudzums, ko būtu jāsaņem ikvienam pasaules bērnam. Tā vietā viņa tika mētāta pa 'pasauli', pašai nezinot, ko gan sliktu viņa ir izdarījusi, ka atkal tiek 'pārvietota'.  

Šie notikumi, kas noritēja kopš mazotnes, ļoti mainīja pasaules uztveri. Nemitīgi tika sagaidīts kas slikts. Pie tā bija ļoti pierasts. Visur tika pamanīti signāli, pazīmes, kas liecina par bīstamu situāciju tuvošanos vai klātesamību.  

Jaunajai māmiņai jau sen bija zaudēta ticība labajam, viss tika apšaubīts. Smadzenes izstrādā neskaitāmas aizsardzības shēmas, kā sevi pasargāt no kārtējās rētas dvēselē. Jo tās nāca viena pēc otras. Arī tagad, pusaudžu vecumā esot grūtniecei, nekas nav mainījies. Draudzenes aprunā, nesen iepazīts puisis krāpj, bioloģiskā ģimene rada intrigas, baumas, kas nonāk līdz jaunajai un trauslajai meitene. Tas viņu saplēš lupatu lēveros. Viss kā seriālos. Jā, mums un jums ir skaidrs - tādām lietām kā baumas, nebūtu jābūt prātīga cilvēka dzīvē. Un, ja tās atnāk, tās fiksi jāpavada prom, un savā prātā un sirdī jāatstāj vien labo. Tomēr tik smagi cietusi meitene to vienkārši nespēj. Viņa teju vai atver savu sirdi un pēc ierastas shēmas tajā ielaiž visas sāpes, pat ja ar tām netiek galā. Viņa atkal gūst apstiprinājumu - nevienam nedrīkst uzticēties, ikviens ir gatavs nodot.  

Un tā viņas satikās. Pēc piedzimšanas mazulīte tika nolikta uz jaunās māmiņas krūtīm. Abu skatieni sastapās, un pasaule apstājās. Rītausmā dzemdību namā bija absolūts klusums. Jaunā māmiņa nolēma, ka visa viņas dzīve būs daudz labāka šī mazā, brīnumainā kamoliņa dēļ. Pat radās sajūta, ka brīnumi notiek... Ka pasaule nav nemaz tik bailīga un briesmīga. Acu priekšā radās doma par pasakas esamību dzīvē. Vien sieviete zināja, ka viss tik viegli nebūs. Bet meitene sajuta ko iepriekš nejustu un domāja par to, ka ir laimīgākā visā pasaulē. Tā tiešām bija.  

Līdz ar skaistumu, kas ieradās jaunās māmiņas dzīvē, atnāca apziņa, ka viņa atkal izskatās kā citi jaunieši - bez vēdera, kurā kūleņus met mazulīte.  Jaunā meitene atkal varēs satikt draugus un justies kā parasti. Tā viņa domāja un kļūdījās. Jo tas, kas ienāca viņas dzīvē, uz visu mūžu nošķīra viņas domāšanas no citu jauniešu domāšanas veida. Viņu rūpes, satraukumi, prioritātes tik ļoti atšķīrās. No tā tik ļoti sāpēja katru reizi, kad tam tika gūts apstiprinājums. Jo cik gan neparakstāmi jaunā māmiņa vēlējās būt tāda pati kā viņas draugi, klasesbiedri... 

Dodoties uz palātu sieviete, kura reiz kļuva par atbalsta personu, paņēma mazo bērnu rokās. Ieskatījās acīs un gar tām noskrēja iespējamais scenārijs, ja toreizējā nepilngadīgā grūtniece nebūtu sastapta. Brīžiem šķiet, ka ārkārtīgi daudzi cilvēki ir gatavi acu skatienu starp māmiņu un bērnu nepieļaut. Tik daudzi, labu mērķu aizsegā, mazo atrautu no jaunās māmiņas, un nepieļautu, ka kādreiz viņas vēl sastaptos. Jo tik viegli atrast nepilngadīgā meitenē trūkumus. Ārēji tie ir tik viegli saskatāmi - darba, dzīvesvietas, finanšu neesamība un trakās, vieglprātīgās jaunības klātesamība. Tik viegli šo būtu izjaukt. Jo šī saikne starp jauno māmiņu un bērni labu laiku vēl bija trausla. Šķita, ka mazākā vēja plūsma, to pārraus. Tie, kuri labprāt uzņemtu šādu skaistumu, šādu mīļumu, gaida rindās. Bet vai kāds zina, ka pieliekot pūles, šis nupat piedzimušas bērns var izlaist smagāko notikumu savā dzīvē? Vai kāds zina, ka šī jaunā, naivā, grūtību pārņemtā māmiņa ir vienīgais veids, kā mazajam bērnam būt harmonijā ar sevi visu atlikušo mūžu? 

Māmiņa, mazulīte un sieviete nonāca palātā. Jaunās meitenes acu skatiens šaudījās kā negudrs. Tas ir noticis! Viņas pasaule vairs nekad nebūs tāda kāda tā bija. Bet kas gan var būt labākā motivācija, lai pēc visiem smagajiem dzīves notikumiem - mētāšanos pa audžuģimenēm, dzīvi bērnu namā, atgriešanos bioloģiskajā ģimenē, kurā tā arī netika sajusta mīlestība - mainītu savu dzīvi uz labu. Motivācija tagad ir lielāka kā jebkad.  

Sieviete sākumā bija klāt katrā mirklī. Jaunajai māmiņai bija neaprakstāmi daudz jautājumu, jo tos garlaicīgos, garos, 'gudros' rakstus jauniete nemaz negribēja lasīt. Viņa nesaprata to saturu. Tas bija kā lasīt par aristokrātiskām manierēm, ar kurām viņas dzīvei nebija nekāda sakara.  Bija krietni svarīgākas lietas, ko darīt. Bija jāsatiek draudzeni, jāsarakstās ar puisi, jāiet pastaigāties, bija nepieciešams pielāgoties jaunajai ģimenei, un noslēpt no jaunās ģimenes cigarešu smaku. Meitenei tā bija grūti izdzīvojama realitāte, tas viss aizņēma ļoti daudz vietas meitenes prātā. Viņa teju katru dienu stundām ilgi bija gatava runāt ar sievieti par pagātnē notikušo. Sāpes, vilšanās dzīvē teju vai lauzās ārā no jaunās meitenes. Tie bija asaru pilni mēneši.  Jo cik gan ļoti sāp, kad jūties savas ģimenes nodots, kad jūties nenovērtēts un nevajadzīgs. Un tagad, kad bērns uz rokām, ir vēl grūtāk saprast - kā viņai kāds to spēja nodarīt?  

Bija tik daudz rūpju, ka vienīgais informācijas avots izrādījās sievietes - atbalsta personas stāsti. Tie patiesībā nebija tikai stāsti. Tā bija programmēšana, noskaņošana jaunajai dzīvei. Tā bija informācija, ko sievietes apzinātā vecumā, stabilos dzīves apstākļos, ar ikdienišķajām rūpēm, izlasītu tajos garajos rakstos, noklausītos lekcijās, pamanītu filmās. Un tā, caur "puķītēm", tika pasniegta informācija par pašu svarīgāko. Jaunajai māmiņai šķita, viņa spēs visu. Šķita, ka visa pasaule 'čīkst', 'slinko', un patiesībā viss taču ir tik vienkārši. Sieviete noraudzījās un samierinājās ar jaunības maksimālisma klātesamību. Dzīve taču visu saliks pa plauktiņiem. Nav ne mazākās vajadzības tagad un te pārliecināt, ka dzīvē notiek visādi. 

Jaunajai māmiņai bija ļoti bail. Viņa auga ar domu, ka viss, ko viņa dara ir slikti un nepareizi. Kāda gan ir iespējamība, ka bērnam piedzimstot, viņā pazudīs šaubas par savu spēku? Pārsteidzoši vērot mētāšanos no pozīcijas - 'viss ir vienkārši' uz 'es neesmu pietiekami laba''. Tomēr programmēšana ilgtermiņā atmaksājās. Tā deva ticību, ka viss būs labi, jo nezināt un nemācēt ir normāli! Nemācēšana un nezināšana ienāca meitenes dzīvē ar katru dienu arvien vairāk. Tomēr meitene ik dienas guva apliecinājumu, ka bērnam ir tikai viņa - pats svarīgākais cilvēks visā plašajā pasaulē.  Turklāt beidzot viņas dzīvē ir kāds cilvēks jeb mazmazītiņš bērniņš, kuram vajag tikai viņu - agrāk tik nemīlēto, nesaprasto meiteni. Kura tā arī palika par bērnu... 

Jaunajai māmiņai bija bail. Bail pieskarties, bail apģērbt, bail paņemt rokās, bail pielikt pie krūts. Pie krūts bērnu likt gan nebija ne mazākās vēlēšanās. Ļoti vienkāršu iemeslu dēļ - tas šķita dīvaini, neērti, un visas tās muļķības, ka tas ir šajā posmā pats labākais, ko dot bērnam, nešķita uzrunājošas. Pieaugušie bieži runā visādas lietas, kas jaunieša prātā skan kā lielākās pasaules muļķības! Tika sadzirdēts viens un ļoti motivējošs teikums - tas ir pārāk dārgi, es par to nemaksāšu! Šāda manipulācija nostrādāja. Paskrienot notikumiem uz priekšu, ar laiku barošana ar krūti tik tiešām kļuva par atzītu, novērtētu procesu no jaunās māmiņas puses. Tā nesen pasaulē nākusī mazulīte tika pie svarīgā - mātes piena, kas ne vien pabaro, bet veido šo neaprakstāmi ciešo, dziļo kontaktu ar jauno māmiņu.  

Pēc dzemdībām ausa saule. "Es nekad savā dzīvē neesmu sajutusi tik lielu atbalstu", teica jaunā māmiņa. Tik vien bērnam vajadzēja visu iepriekšējo dzīvi, kā dzirdēt, ka viņa ir laba, ka viņa varēs, ka viņa ir vērtība, ka viņa ir talantīga, spējīga un visa pasaule ir pie viņas kājām. To paveica brīnišķīga, saprotoša un atbalstoša speciālistu komanda un ik sekundi klātesošā sieviete. Šis paliks meitenes atmiņā uz visu atlikušo mūžu, kā signāls - ka var būt patiesi nesavtīgs atbalsts, un ka viņa ir tā vērta! 

Sieviete pirmajā laikā bija klāt it visā, iedrošināja, rādīja, un apzināti piegāja pie savas galvenās misijas - izveidot starp bērnu un mammu piesaisti. "Paskat, kā viņa uz tevi skatās!", "Paskat, viņa tevi meklē!", "Paskat, kādā dievišķā baudā viņa ir, esot ar tevi", "Viņa ir pats laimīgākais bērns pasaulē!". Visi uzmundrinājuma vārdi nebija tikai vārdi. Tie bija vārdi, kas lika jaunajai māmiņai domāt - varbūt tiešām es neesmu nemaz tik slikta, nevajadzīga? Varbūt tiešām es varu šo visu paveikt! Vārdi tika izvēlēti apzināti, un tiem bija jārada ko svarīgu. Un tad bija viens acu skatiens... Viens, kurā sieviete ieraudzīja, kā tepat, acu priekšā veidojas tā slavenā piesaiste. Šķita, ka tā ir fiziski klātesoša un novērojama ar cilvēka aci. Mammas un meitas acu skatieni satikās, saplūda un nekam apkārt nebija nozīmes.  

Ja sākotnēji sievietes atbalsts bija ļoti liels, tad tas ar laiku tika mazināts. Jo jaunā māmiņa sāka ticēt saviem spēkiem, jo iemīlēja savu mazo meitiņu, jo sajuta mātišķo laimi par katru sīkumu. Tas gan neatcēla trauksmi. Sevi visu laiku apšaubīt un sev neuzticēties - meitenes ikdiena. Ik dienas, ik vakaru, brīžiem jau teju naktī jaunā māmiņa skrēja uz sievietes guļamistabu par ko satraucošu. Satraucošs bija itin viss. Katra mazākā pumpiņa, katrs skrāpējumiņš, kas bieži vien pat nebija saskatāms. Meitenei šķita, ka bērnam visu laiku kaut kas kaiš. Tik ļoti viņa baidījās, ka kaut ko nepamanīs. Sieviete lielākoties pat neredzēja to, ko redzēja jaunā māmiņa... Tik satraucošs bija sākums.  

Krīzes nāca un gāja. Katru no tām sākumposmā varēja atrisināt vien mierpilna pieaugušā klātesamība. Bērns raud, un tas ir neaprakstāmi grūti jaunajai māmiņai. Viņai tas ir apliecinājums, ka viss sanāk ļoti slikti! Jaunā māmiņa no stresa nezināja ko darīt, un varēja vien trauksmaini izdvest - kas tev ir?! Un tik grūti bija pieņemt, ka viss ir kārtībā. Tā ir bērna valoda - lūgums apmierināt kādu no mazulītes vajadzībām. Atlika vien ieiet istabā sievietei un mierpilni aprunāties. Ir tik svarīgi parādīt, kā ar mieru var uzvarēt nemieru. Jāatzīst... Tas darbojās tikai tajā konkrētajā brīdī. Lai kā sieviete centās, šo atziņu jaunajai māmiņai tā arī neizdevās sajust. Tā arī ir palikusi sajūta, ka bērns, kurš raud ir zīme - mamma netiek galā ar saviem pienākumiem.  

Laiks gāja. Dzemdības aiz muguras. Bet jaunība nekur neizkūpēja. Vēlme satikt puisi, vēlme bez apstājas sarakstīties, sazvanīties, tikties - nekur nepazuda. Tā tikai pieklusa uz īsu brīdi, kamēr netika aprasts ar jaunajiem dzīves notikumiem. Pirmais izbrauciens ārpus mājām nāca drīz. Un tas bija šokējošs jaunajai ģimenei. Jaunā māmiņa tik ļoti aizmirsās, tik ļoti gribēja atkal būt jauniete, ka vienkārši nesaprata - laiks, kuru var pavadīt ar draugiem, ir pavisam niecīgs. Drīz vien bija atkal jāatgriežas mājās. Bērns raud, bļauj, bet aizmirsusies māmiņa centās tikt mājās, cik nu ātri varēja... Tas, kas sievietei bija pašsaprotams, nebija pašsaprotams jaunajai māmiņai. Kā gan varēja ienākt prātā, ka bērns, kuru jābaro ik pēc divām stundām, var palikt bez mammas uz vairāk nekā trīs stundām? Gribat dzirdēt vēl vienu no stāstiem, kad sievietei šķita, ka ir kaut kas pašsaprotams? 

Mazulīte sāka velties un krita ārā no gultas. Jaunā māmiņa tiešām centās. Patstāvīgi rūpējās par mazulīti, ar nelielu palīdzību no malas. Lai cik tas skan nepareizi 'pareizās' bērnu audzināšanas kontekstā, bet bērni mēdz izkrist no gultas. Un sievietei redzot, cik ļoti jaunā māmiņa cenšas, kā viņa pārdzīvo, kad bērns izkrīt no  gultas, nešķita, ka ir vērts moralizēt vai sniegt padomus. Kad vienas dienas laikā tas notika vairākkārtīgi, sieviete neiecietīgi jautāja -  vai tiešām tu nevari piestumt krēslus pie gultas malas, vai salikt spilvenus? Jaunā meitene ar asarām acīs jautāja - kādēļ tu man to nevarēji pateikt agrāk? Sievietei nāca apskaidrība, ka ir lietas, kas vienkārši neienāk prātā. Katrs norādījums, katrs aizrādījums un ieteikums jaunajai māmiņai bija skaidrs signāls - viņa ir slikta, viņu nosoda, viņai nekas nesanāk, viss notiek kā pagātnē. Kādēļ gan traumēt jauno māmiņu ar liekiem norādījumiem, nodomāja sieviete.  

Katra jaunās māmiņas būšana ārpus mājām bija apliecinājums, ka jaunībai vairs nebūt... Vismaz ne tādai, kāda tā notiek citiem. Protams, tika meklēti plusi - viņa nelietoja narkotikas, atšķirībā no viņas draugiem. Viņai nebija naksnīgu ballīšu ar pārmērīgu alkohola lietošanu, nebija uzdzīves, ārdīšanās... Jā, ir patīkami no rīta pamosties bez sirdsapziņas pārmetumiem, bet... Tik ļoti gribas būt kā citiem! Tik ļoti gribas būt ar visiem kopā, nevis klausīties par jauniešu intrigām vien balss ziņās.  

Nāca posms, kurā mazulīte sāka augt. Līdz ar to - sāka darīt ko vairāk par ēšanu, gulēšanu un citu primāro vajadzību apmierināšanu. Parādījās pirmais smaids. Parādījās reakcijas. Bērns sāka 'runāt'. Bērns sāka velties. Smagais slēpās vien tajā, ka jaunā māmiņa knapi aprada ar jauno rutīnu, kā tā atkal, atkal un atkal mainījās. Šķita, ka tas nekad nebeigsies. Bet līdz ar pārmaiņām ienāca daudz prieka. Jaunās māmiņas smiekli skanēja pa visu māju! "Es nekad dzīvē neesmu tā smējusies," viņa teica. Tik tiešām - šādi smiekli nekad nenotiek tāpat vien. Tie ir laimes, sajūsmas pilni. Pie tiem var tikt, kad visa pasaule sadodas rokās, lai viss sanāktu.  

Paralēli šai laimei, kas nodēvēta par lielāko viņas dzīvē, meitenes ikdienišķās grūtības nekur nepazuda. Vēl arvien no stresa paglāba vien smēķēšana. Naktī, pa kluso, slēpjoties ap mājas stūri. Pa dienu, dodoties garās pastaigās, lai izvēdinātu smaku. Jo tikai tā meitene sevi mierināja. Par ko uztraukties? Par jaunām baumām, jo tās šajā vecumā tiek pievilktas kā ar magnētu. Puisis, kurš sola pasaules brīnumus, bet viss izplēn reizi nedēļā. Un tad atkal tiek radītas jaunas cerības. Viss, ko jaunā māmiņa vēlas - viņa vēlas būt mīlēta, saprasta, pieņemta. Nekur nepazūd cerība, ka reiz viņai būs tādas attiecības, kurās viņas puisis viņu paņems aiz rokas un teiks - tavs bērns ir mans bērns, un tev vairs nekad nebūs jāuztraucas. Tikai no malas varēja saprast, ka tam nebūs būt. Tikai no malas varēja pamanīt, cik tas ir neticami un neiespējami. Divi emocionāli traumēti jaunieši, kuri baudījuši 'sistēmas' slogu, pusaudžu vecumā nevar satikties, lai uzticami un cieņpilni mīlētu, un lai paliktu kopā uz mūžu. Vilšanās mīlestībā atkal atnāca. Atkal bija skaidrs, ka pasaulei nevar uzticēties. Un ja pavēro labāk, arī sievietei nevar uzticēties. Arī jaunajai ģimenei nevar uzticēties. Un ja pameklē, tad tam var atrast 1001 pierādījumu. Jo tādi ir visi cilvēki...  

Sieviete ilgi domāja - kā palīdzēt? Kas ir pareizie veidi? Kurai no abiem bērniem palīdzēt? Kurai palīdzēt vispirms? Kā neizdegt? Kas gan būtu vēl vieglāk kā uzņemties rūpes par mazulīti, un ļaut tik bieži citā (pusaudžiem raksturīgā) pasaules realitātē dzīvojošajai jaunietei būt pašai par sevi? Jeb pieļaut kļūdu un, caur it kā rūpēm, atstumt māti no bērna un pašai par visu parūpēties. To tik viegli paveikt "es varu labāk" vai "es palīdzu it visā" aizsegā. Cik gan vienkārši ir paveikt visu pašam. Un cik gan liels risks būtu iemīlēt mazo bērniņu kā savu. Tas ir neaprakstāmi bīstami! Kā gan tas darbosies ilgtermiņā? Nav nekā svarīgāka kā saglabāt abas meitenes kopā, ciešā emocionāla saiknē, kas ļaus visās grūtībās izkārpīties un dzīvot tālāk.  

Kā jaunietei ļaut palikt jaunietei, bet neļaut viņai aizmirst par mātes lomu? Tas ir liels izaicinājums. Jaunā meitene tik ļoti gribēja būt kā visi, ka radās liela dziņa atrast vainīgo. Dusmās šķita, ka aizliegts ir itin viss. Vairākas tikšanās nedēļā ar draugiem bija pārlieku maz, lai gūtu apmierinājumu. Viņa nesaprata, ka dusmoties nav vērts, jo tādi ir apstākļi, un no tiem jācenšas paņemt labāko. Ar laiku tika atrasti jauni draugi - tie, kuri satiekoties, pieņem arī bērna klātbūtni. Tomēr arī ar to bija par maz. Neapmierinātība un cietuma sajūta auga ar katru dienu. Jo bija skaidrs, tā tagad būs ļoti ilgi... Ilūzija, ka piedzims bērns, nebūs redzams vēders, un jaunā meitene kļūs tikai par jaunieti, nepiepildījās. Viņa kļuva par mammu un socializēšanās kļuva apgrūtinošāka.  

Sieviete nolēma, ka tā kā abi bērni ir vispirms bērni, tad labākais veids ir atbalstīt jauno mammīti. Tikai ceļot jauno meiteni, viņu iedvesmojot, viņai dodot spārnu sajūtu, izdosies aizsniegties arī līdz jaundzimušajam bērniņam. Jo tikai mamma spēj sniegt to, kas bērnam tik nepieciešams. To spēs tā mamma, kura jutīs beznosacījumu mīlestību pret bērniņu, kura būs domās un sirdī piesaistīta savam bērnam, kurai bērns būs lielākā motivācija neslīgt smagumā. Bet ar to bija par maz, jo tas nebija ne tuvu tā kā meitene bija cerējusi.  

Jaunajai māmiņai tiešām bija grūti. Pasaule sāka palikt drūmāka, jo realitāte kļuva arvien vairāk izjūtama. Un tomēr palika pats svarīgākais - jaunā māmiņa ir kopā ar savu meitiņu. Ir iedota ceļamaize, ar ko doties tālāk kopējā dzīvē.  

Bērns jaunās māmiņas dzīvē ienesa vēl nebijušu mīlestību un laimi. Bērns radīja tādu mīlestības sajūtu, kādu jaunā meitene nebija izjutusi kopš mazotnes. Un lai cik grūti būtu, tikai un vienīgi bērns viņai sniedza iespēju augt tik strauji un tik patiesi. Kas ar bērnu, jūs jautāsiet? Bērnam ir mamma. Bērns piedzima un auga drošībā, gādībā, mīlestībā. Kas būs tālāk? Kas to lai zina, bet virsuzdevums izpildīts - jaunā māmiņa neveica savas dzīves lielāko kļūdu, bet mazulīte netika pie savas dzīves lielākās traumas. Viss pārējais ir detaļas, pie kurām jāstrādā ilgtermiņā. 

Šis stāsts nav par skaistām beigās. Tas nav par izskaistināto un perfekto.  Šis stāsts ir par to, ka tad, kad pasaulē ienāk bērniņš, visai pasaulei ir jāsadodas rokās, lai viss izdotos. Šis nav stāsts par to, ka viss būs teicami. Šis ir stāsts par to, ka 'samērā labi' ir pietiekami labi, lai cīnītos pat, kad tas šķiet pārlieku grūti.  

__________________________________________________________________________________________________

26. maijs, 2022

Reiz dzīvoja nepilngadīga grūtniece... Anonīms pieredzes stāsts.

Reiz dzīvoja kāda nepilngadīga grūtniece - nomākta, depresīva, nesaprasta un pamesta... Viņas mamma ikdienišķa konflikta laikā meiteni iesēdināja mašīnā un nogādāja krīzes centrā. Abortu veikt bija par vēlu, lai kā visi cerēja, ka tā būs iespēja glābties no šī 'pazemojošā' notikuma.  

Bet ko iesākt jaunai meitenei, kura visu mūžu varēja paļauties tikai uz sevi, tagad esot grūtniecei? Bērnībā palikusi bez aizbildnes, no vairākām audžuģimenēm izņemta viņai nezināmu iemeslu dēļ. Meitene dzīvojusi bērnu namā, kur bija viena no neskaitāmiem bērniem. Tur pamanīti bija vien tie, kuri sarūpēja nepatikšanas. Viņa klusiņām baudīja ikdienišķus priekus. Piemēram, retos izbraucienus ārpus bērnu nama. No tiem laikiem palikušas skaistās atmiņas, kā ar citiem bērniem skrēja pār pļavu pakaļ bērnu nama dārza labumiem. Tas ir teju vienīgais, kas saglabāts. Tik daudz kas tika izdzēsts no atmiņas dzīlēm, jo tā vienkāršāk. Jo tā darbojas cilvēka ķermenis pašaizsargājoties.  

Un tā viņa, nepilngadīga meitene, bez stabilitātes un atbalsta nonāk krīzes centrā. Krīzes centrs pēc bāriņtiesas ieteikuma tika izvēlēts kā soda mērs, kā konflikta risinājums. Bija liela cerība, ka meitene pēc tā atgriezīsies ģimenē noliekusi galvu un lūdzot piedošanu. Bija cerība, ka konflikts būs 'šahs un mats' meitenes pāraudzināšanā.  

Sveša vieta. Kauns. Neziņa. Bailes. Šausmas no domas, ka viņas bērnam var būt tāda bērnība kā pašai - strīdos, vardarbībā, konfliktos. Jo tieši tas turpinājās bioloģiskajā ģimenē, esot blakus mammai. Lai gan mamma it kā bija labojusies pēc reiz atņemtām aizgādības tiesībām. Ir darbs, ir dzīvesvieta, atkarību izraisījušās vielas atstātas pagātnē.  

Meitenes dzīvē fiziskā vardarbība bija kā soda mērs, emocionālā - ikdienišķa norma. Jā, arī pēc atgriešanās bioloģiskajā ģimenē. Pat pašai meitenei nebija skaidrs, kas tad tā vardarbība tāda ir? Vai tiešām tā nav tikai sitiens? Vai tiešām vārds, attieksme, uzvedība var būt vardarbības forma? Pa virsu liela sāpe - kā mamma, kura atgriezusies meitenes dzīvē, spēj būt tik auksta, tik asa, tik neiejūtīga? Tā izplēnēja visas cerības, ka brīnumi notiek... 

Krīzes centrs. Tās darbinieki satraucās, neizprata kā palīdzēt pusaudzei, kura ir sevī noslēgusies, neiziet no istabas, un iekšēji ir absolūti sagrauta. Turklāt - viņa ir bērniņa gaidībās. Šī meitene taču patiesībā bija tikai bērns, kurš jau neskaitāmo reizi ir nodots. Bet šoreiz viss ir vēl sarežģītāk - bērns gaida bērnu. Meitenes galvā rodas doma - bērnam būs labāk citur... Jo uz kurieni gan no dzemdību nama viņa aizvedīs savu bērnu? Uz vietu no kuras pašai ir nācies mukt? No vietas, kur bija pašai neizturami grūti? Kāda gan nākotne paredzama vēl nepiedzimušajam bērnam? Varbūt citā ģimenē neviens nekliegs, nesitīs, tur nebūs nosodījuma un pazemojumu. Tur būs citādāk, nekā reiz bija pašai - tajā dzīvē, kur nemitīgi zeme dreb zem kājām. Tā domāja meitene...  

Bet te pēkšņi atnāca sieviete kā atbalsta persona. Ar smaidu uz lūpām, vēlmi atbalstīt. Tas nelikās ticami. Kas gan vispār šādā situācijā vairs ir labojams un maināms?  

Sieviete tika uzaicināta iepazīties, jo kā gan vēl lai palīdz nepilngadīgai māmiņai, kura negrib savu dzīvi. Kura nesaprot, kā tajā būt? Meitene, kurai šķiet, ka viss ir sabojāts, zaudēts uz mūžu. Topošajai māmiņai pašai vēl ļoti pietrūkst mīlestības, siltuma, atbalsta, sapratnes.  Sieviete ieradās ar aicinājumu būt kopā šajā grūtajā un tik biedējošajā dzīves posmā. Sieviete teica, ka viss būs labi. Teica, ka situācija nav nemaz tik slikta vai tik neatrisināma. Viņa steidza stāstīt par savu grūtniecību. Viņa dalījās pārdomās par bērna vajadzībām. Viņa stāstīja, kas sagaidāms. Rādīja drēbītes, mantiņas - kas neaprakstāmi sildīja sirdi, un lika galvā iezagties jautājumam - ja nu tomēr bērnu var uzaudzināt mammīte pati?   

Bet tomēr meitene sievietei nosūtīja ziņu - man ir sliktas domas...  

Sliktās domās bija visai uzstājīgas. Bet sieviete atkārtoja: 

- Nogaidi. Nesteidzies pieņemt lēmumu. Tu un tavs bērns nekad nebūsiet mierā ar šādu lēmumu. Un bērnam nav nekā labāka par mīlošu mammu. Tev būs laiks augt un tapt par pašpietiekamu personību, par brīnišķīgu mammu. Bet pagaidām... Tavam bērnam vajadzēs tavu acu skatienu, tavu siltumu, tavus glāstus, tavu mātišķo pienu, saikni ar tevi un rūpes. Un es tev būšu blakus! Par pārējo vari neuztraukties.  

Tajā pašā laikā netika slēpts, ka šis nebūs viegls dzīves posms. Tas būs izaicinoši. Dzīve mainīsies. Alkohols, pīpēšana, tusiņi - visu kas agrāk glāba no domām par smago tagadni, izzudīs no meitenes dzīves. Teju visu būs jāpārtrauc. Nakts uzdzīve ar draugiem izpaliks. To tik grūti saprast tik jaunam prātam. Tik grūti atrast motivāciju, lai atteiktos...  

Tomēr lēnām sākās interese par bērnu drēbītēm. Jā, interese par puišiem, tikšanos ar draugiem neizzūd. Un garlaicīgie raksti par bērnu audzināšanu arī nav aktuāli. Pārāk gari, pārāk garlaicīgi, pārāk paredzēti pieaugušajiem. Bet nepilngadīgajai grūtniecei ir pilna galva ar problēmām. Viņa nespēj savā vecumā tikt ar visu galā. Viņa nespēj salikt visu pa 'plauktiņiem'. Un ja vēl pagātnē ir izjusta vairākkārtēja nodevība, ja vēl bērnība ir kā veļas mašīnas centrifūgā pavadīta... Kā gan var apzināti gatavoties bērniņa piedzimšanai?  

Bet bija sieviete. Viņa saprata, ka gudrās, nupat iegādātās grāmatas ir par tām teju izcilajām, teju perfektajām grūtniecībām. Bet te viss gāja ne tā... Mamma, radinieki nodeva. Draudzenes aprunāja. Bērna tēvs nav līdzvērtīgs vecāks, kurš ienācis meitenes dzīvē skaisti. Tas ir pilngadīgs vīrietis, kurš izmantoja situāciju. Vīrietis, kurš bija blakus, kad meitene smagā dzīves posmā, pēc aizmukšanas no mājām, no mammas, no vardarbības, bija blakus. Viņš bija blakus ar glaimojošiem, manipulatīviem vārdiem. Viņš deva nelielu devu ticības, ka kaut kas var būt labi. Un izmantoja situāciju - meitenes naivumu. Jā, nepilngadīga māmiņa nebija nemaz tik maza meitene pēc pases datiem. Bet patiesībā viņas emocionālā attīstība bija krietni mazākam vecumam atbilstoša. Viņa sirdī bija vēl pavisam mazs bērns, kurš gribēja ticēt pasakai - ka reiz kāds iemīlēs, nekad nepametīs, atbalstīs un vienkārši būs blakus. Cik gan viegli ir šādām meitenēm sagrozīt galvu. Un tad pamest. Un tad pateikt, ka nenotika itin nekas, kā rezultātā varētu būt iestājusies grūtniecība. Kārtējā nodevība...  

Nepilngadīgajai grūtniecei galvā maļas neskaitāmas domas, pārdomas, vainas apziņa - kas bija pareizi, kas nepareizi, ko darīt tālāk, kā dzīvot? Un kā lai padomā par zīdīšanu ar krūti, hendlingu, sedziņas materiāla sastāvu, veselīgu uzturu, pozitīvu domāšanu? Jo galvā vien ilgas pēc ierastās dzīves. Kaut kur uzpīpēt, jo tas tik ļoti nomierināja. Turklāt nomierināja jau no astoņu gadu vecuma. Kā tagad sevi nomierināt? Kā tagad aizmirsties? Jo viss ir vēl smagāk panesams, nekā līdz šim.  

Spiež tās četras sienas krīzes centrā. Sieviete aizveda pie ārstiem. Ikdienā ienesa kafejnīcu apmeklējumus. Ikdienā parādījās sarunas par pagātni. Sieviete ienesa brīžus, kuros varēja aizmirsties un pašdziedēties. Viņa nenosodīja, bet gan uz visu skatījās ar prieku un sajūsmu. Tas gan brīžiem šķita kaitinoši, jo likās, ka viņa neizprot jaunās meitenes nastas smagumu. Galvā visu laiku skanēja mammas teiktais - man būs kauns ar tevi iet pa ielu. Un lai kā kāds atbalstītu, mammas vārdi sāpina tik ļoti, ka ne ar ko neaizlāpīt jaunatklāto rētu.  

Iet laiks. Arvien biežām skan uzmundrinājuma vārdi. Bailes sāk mazināties. Un varbūt tiešām  var palikt kopā ar bērnu? Un varbūt tas nebūs nepanesami? Un kurš gan teica, ka tās sievietes, kuras savlaicīgi gatavojas grūtniecībai, ar visu tiek galā teicami? Sieviete saka, ka ikvienā vecumā jaunā māmiņa var daudz ko neizprast, neizjust, no daudz kā baidīties un par daudz ko satraukties. Varbūt tiešām biedējošās sajūtas ir topošajām māmiņām raksturīgas? 

Un ja nu meitene notic, ka viņai būs atbalsts... Un ja nu blakus vienmēr būs roka pie kuras pieķerties, kad paliek nepanesami bailīgi? Varbūt tad viss izdosies...  

Sākas kopdzīve ar sievieti un viņas ģimeni. Jo krīzes centrā bija tik 'auksti', sāpīgi, nepanesami...  No jaunās dzīves tik ļoti bail. It viss ir biedējošs. Ir tik ļoti bail kļūdīties. Bet tik ļoti gribas iederēties jaunajā ģimenē. Te viss ir citādāk. Neviens nekliedz virsū. Neviens nepazemo. Kļūdas netiek pamanītas. Viss tik ļoti biedē, viss rada tik lielu diskomfortu, tik ļoti gribas atpakaļ vecajā, smagajā dzīvē, jo tā tik labi pazīstama. Tajā nav pārsteigumu.  Vēl tik ļoti gribas satikt simpātisku puisi un ar draudzenēm dalīties par tauriņiem vēderā. Tik ļoti gribas būt tādai pašai kā vienaudžiem. Bet pa vēderu jau kūleņus met mazais. Un no dusmām notiek pāreja uz maigām, mīlošām sajūtām. Skan smiekli pa visu istabu, jo vēderā aug viens mazs futbolists.  Un ja nu tiešām tas ir iespējams - būt laimīgai ar bērnu, un baudīt kopā būšanu? Bet te klasesbiedrene atraksta, ka 'vakar tusiņā bija baigi kruta'... Kā gribas atkal būt bezrūpīgai...  

Un vēl pa vidu ir domas par brāļiem, māsām, par mammu... Vēl var redzēt, kā citi nepanesami skatās virsū. Un jā - jaunajās mājās ir labi, jo droši. Bet vakaros spilvens pieraudāts. Viss šķiet tik negodīgi. Nav tāda atbalsta, kas spēj visu sadziedēt. Bail arī ticēt, ka tie nav tikai kārtējie vārdi meitenes dzīvē, kas izgaisīs un radīs sirdī kārtējo nodevības rētu.  

Iet laiks un paliek bail... Kā lai dodas dzemdēt? Tas ir tik apkaunojoši. Gan jau atkal nosodīs. Atkal būs 'tie' acu skatieni. Tie, kuri bija, kad tika darītas nepareizas lietas, un kad izrādījās, ka meitene ir no audžuģimenes. Tie skatieni, kad meitenei, nonākot slimnīcā, uzmanība netika veltīta, jo tas taču bērnu nama bērns. Bet te vēl trakāk - no audžuģimenes, grūtniece...  Bet sieviete paņēma aiz rokas un teica - braucam, iepazīsimies ar vecmāti, un lai tik kāds pamēģina šķībi paskatīties! Jā, pie drošas rokas iet ir ļoti ērti. Tā ir kā siena, kas atraida visu negatīvo un visu pārveido pozitīvā piedzīvojumā.  

Pretī - vecmāte ar mierpilnu, debešķīgu balsi un mirdzošām acīm. Viss esot normāli. Bioloģiski sievietes ķermenis rada bērnu, kad tas ir gatavs. Uz mirkli šķita - varbūt tiešām meitenei nav no kā kaunēties un viss ir normāli?  Varbūt tiešām viss būs labi? Telpas arī nav nemaz tik biedējošas. Meitenei būs atsevišķa istabiņa. Bet sieviete apsolīja, ka būs blakus visu laiku, un nevienam neļaus darīt pāri jaunajai māmiņai un jaundzimušajam! Varbūt tomēr viss ir iespējams? Varbūt tas būs skaisti? Kā filmās? 

Mazais tik kūleņus met. Tik silti paliek. Un pat būšana ar vienu draudzeni, kopīgas ikdienas peldes, skaļas mūzikas klausīšanās ļauj aizmirst par visu. Jā, arī uzsmēķēšana pa kluso palīdz. Tas gan ir noslēpums. Bet kas gan slikts var notikt - tik daudzi smēķē grūtniecības laikā, un viss beigās ir kārtībā, nodomāja meitene. Un tad vēl radās sajūta, ilūzija, ka neviens taču neredz jaunās grūtniecītes vēderu. Pat ne pēdējā mēnesī. Un tā domāt bija ļoti ērti.  

Pienāca lielā diena. Diena no kuras bija bail. Diena, kad jāieskatās realitātei acīs. Tā pa īstam, izjusti. Un tā realitāte izrādījās tik skaista, tik maiga, tik trausla. Bet sieviete ar savu spēku vienmēr teica - viss ir un būs labi! Un nekas cits neatliek kā ticēt. Tiešām bija labi...  

Lielā diena bija tā, kurā nepilngadīgā pusaudze kļuva par mammu, un varēja skaļi atzīt - tādu atbalstu viņa nekad dzīvē nebija izjutusi! Sieviete slēpa nogurumu un priecājās, ka no augšas dota iespēja būt tik svētīgā mirklī. Iespēja redzēt, kā rodas mīlestība. Redzēt, kā mammas mīlestības reibuma skatiens satiekas ar jaunās dzīvības izsalkušo skatienu. Tas meklēja mammu. Savu mammu. To, ar kuru būt kopā priekos un bēdās.  

Sākās jauns etaps. Ne mazāk grūts. Bet viens noslēdzās, un tas bija brīnišķīgs. Tas uz mūžu paliks meitenes un sievietes atmiņā kā viens no siltākajiem, gaišākajiem un mīlestības pilnākajiem notikumiem. Šis nebūt nebija perfekts stāsts. Bet tas ir patiess. Un tas tik daudzu meiteņu izdzīvots. Tik atliek vien vēlēties, kaut ikvienai jaunajai māmiņai blakus būtu drošs plecs un silta roka, kurā katrā nestabilitātes momentā var ieķerties un paļauties, ka viss būs labi.  

Mamma ar bērnu ir kopā. Abas mīl. Acu skatieni satiekas ik dienas.  

__________________________________________________________________________________________________

1. janvāris, 2022

Uzsākts projekts nepilngadīgo vecāku atbalsta sistēmas uzlabošanai Latvijā

No 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. oktobrim, Bērnu slimnīcas fonds īsteno Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) projektu "Mazaizsargātas sabiedrības grupas interešu aizstāvība, veidojot valsts atbalsta sistēmu: Rīcības plāns 2022.-2025. gadam nepilngadīgo grūtnieču atbalstam Latvijā." Projekts tiek finansēts no Kultūras ministrijas piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

Bērnu slimnīcas fonds jau vairākus gadus atbalsta nepilngadīgās grūtnieces, kuras ir Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas ginekologu uzskaitē. Atbalsta programmas ietvaros jaunietēm tiek sniegts praktisks atbalsts – dažādu vitamīnu, dzelzs preparātu iegāde,un ceļa izdevumu apmaksa, lai jaunietei būtu iespēja regulāri apmeklēt ārstu. Savukārt emocionālu sniedz mentori, ar kuru palīdzību notiek arī vairāku praktisku ikdienas jautājumu kārtošana,  piemēram, jautājumu risināšana pašvaldību iestādēs, atgādinājumi par ārstu apmeklējumiem. Tāpat Bērnu slimnīcas fonds, sadarbībā ar BKUS Ginekoloģijas nodaļu apmaksā kontracepcijas līdzekļus.

“Vairāku gadu garumā, atbalstot nepilngadīgās topošās māmiņas un sadarbojoties ar Bērnu slimnīcas speciālistiem, redzam, cik svarīgi ir savlaicīgi sniegt palīdzību, lai uzlabotu jauno māmiņu un arī viņu mazuļu veselību. Tas ir ne tikai fiziski, bet arī emocionāli ļoti sarežģīts laiks, kas ietekmēs visu turpmāko dzīvi, tāpēc vēlamies mūsu esošo atbalsta programmu paplašināt un pilnveidot. Atbalsta sistēmai būtu jābūt pieejamai visām nepilngadīgajām grūtniecēm visā Latvijā, bet vienlaikus kopā ar nozares speciālistiem ir jādomā arī par izglītojošiem pasākumiem jauniešiem,” komentēja Bērnu slimnīcas fonda vadītāja Liene Dambiņa.

Projekta mērķis ir sniegt informatīvi izglītojošu atbalstu un interešu aizstāvību mazaizsargātai iedzīvotāju grupai (nepilngadīgas grūtnieces un  arī nepilngadīgie tēvi), veicināt izpratni par nepilngadīgo grūtnieču iekļaušanos sabiedrībā, kā arī, sadarbībā ar nozares profesionāļiem un lēmumu pieņēmējiem, izstrādāt Rīcības plānu, kas vērsts uz nepieciešamo  nepilngadīgo grūtnieču atbalsta pakalpojumu iekļaušanu valsts apmaksātā atbalsta sistēmā, kā arī preventīvām darbībām.

Projekta mērķa grupa ir nepilngadīgas grūtnieces, nepilngadīgi tēvi, gaidāmie mazuļi un  nepilngadīgo grūtnieču/tēvu ģimenes, nepilngadīgas jaunās māmiņas. Netiešā mērķa grupa ir Latvijas sabiedrība kopumā. 

Projekta laikā ir plānots veikt divas aptaujas, kuru mērķu grupas būtu nepilngadīgās māmiņas/tēvi, kā arī medicīnas nozares speciālisti, sociālie darbinieki, krīzes centru darbinieki, kuri strādā ar mērķa grupu. Aptaujas tiek veidotas, lai saprast realitāti, ar ko saskaras nepilngadīgie topošie vecāki, kādu atbalstu tie saņem un kas ir tās grūtības, ar kurām mērķa grupa saskaras. Aptaujas rezultāti tiks prezentēti gan sabiedrībai kopumā, gan atbildīgajām institūcijām.

Tāpat projekta laikā ir paredzēts organizēt diskusijas un domnīcas, uz kurām tiks sagatavoti analītiskie materiāli un kuru rezultātā taps projektā iesaistīto pušu izstrādāts “Rīcības plāns 2022.-2025. gadam nepilngadīgo grūtnieču atbalstam Latvijā, veidojot valsts atbalsta sistēmu”. Tajā būs definēts esošās situācijas raksturojums, problēmas izklāsts, turpmākais rīcības plāns un sasniedzamie rezultāti.

Lai atbalstītu mērķa grupu, tiks organizētas video lekcijas un semināri, kā arī atbalsta grupas nepilngadīgajām grūtniecēm, jaunajām māmiņām un tēviem, kuras vadīs Bērnu un pusaudžu resursu centra speciālisti. Sabiedrības informēšanai un izglītošanai tiks izveidots podkāstu cikls un video sērijas, kā arī projekta ietvaros interaktīvajā ceļvedī www.atbalstacelvedis.lv tiks integrēts pakalpojums “Jaunajiem vecākiem”, kurā tiks apkopota pierādījumos balstīta medicīniska rakstura informācija, viss pieejamais valsts un pašvaldību atbalsts, kā arī cita praktiski noderīga informācija.

Projekta ietvaros publicētie materiāli sagatavoti ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas Valsts budžeta līdzekļiem - par visu materiālu saturu atbild Bērnu slimnīcas fonds.