Adventa vainags
Tūlīt sāksies Advents, un daudzviet parādīsies Adventa vainagi. Tā ir skaista tradīcija, kas nav nemaz tik sena, kā gribētos domāt. Tā aizsākās 1840. gadā, kad vācu mācītājs Johans Heinrihs Viherns sevis izveidotajā - kā mes šodien teiktu - bērnu un jauniešu krīzes centrā Adventa laikā pirms Ziemsvētkiem katru dienu rīkoja nelielus svētbrīžus un pie griestiem piekārtajā koka riņķī aizdedzināja katru dienu vienu sveci, kuras kopā bija 24 - tik cik dienu Adventa laikā. Pēc tam šo koka riņķi sāka izgreznot ar egļu zariem - dzīvības simboliem - un nākamā gadā jau šo vainagu izveidoja tā, ka to varēja nolikt arī uz galda vai grīdas. Daudziem cilvēkiem Adventa vainags likās tik skaists, ka tie vēlējās to arī savās mājās. Bet citiem mājas bija mazas, un lielais vainags ar 24 svecēm tām bija par lielu, tāpēc ieviesās tradīcija lietot tikai 4 sveces - katrai svētdienai vienu.
Adventa vainagi ir apaļi - tiem nav ne sākuma, ne gala. Parasti tos cenšas izgreznot tik skaistus, cik vien iespējams - zaļojošus un krāsainus. Taču Adventa vainags ir kas vairāk nekā tikai skaista dekorācija. Tas atgādina mums par bezgalību. Vainaga apaļā forma vēstī par to, ka Dievs ir tas, kas aptver visu un ietver visu, iekļauj sevī visu, kas ir. Nav tādu vietu realitātē, kur Dievs, visu aptverošais, nebūtu klātesošs. Un, kur Viņš ir klātesošs, tur viss ir ļoti skaists un ļoti zaļš, dzīvības pilns. Taču Adventa vainaga vidus ir tukšs. Tur valda liels tukšums. Es iedomājos - varbūt tā ir vēsts, ka Dievs aptver arī mūsu tukšumu? Ka tad, kad jūtamies tukši, iztukšoti, kad nav vairs nekas, pie kā pieķerties, ka dienas rīt nomācoši vienādas un nav spēka sagaidīt rītu, kad naktis ir tukšas no miega - pie durvīm piekārtais Adventa vainags vēstī - arī šis tukšums ir Nepārejošā un Bezgalīgā ietverts. Es - tukšais no iekšpuses to neredzu. Man vajadzīgs Adventa vainags, kas to man pasaka priekšā.
Varbūt tā arī darām? Neaizmirsīsim par Adventa vainagu arī slimnīcā esot. Protams, bez svecēm, bet var taču ielikt elektriskās, ar baterijām, vai ne? Jo bez Adventa vainaga nevar. Lai tas ir mums blakus, lai karājas pie durvīm, lai stāv uz palodzes. Varbūt arī tā sajutīsim Dieva klātbūtnes smaržu un aptversim - arī es esmu un mans bērns ir, viss mūsu katra atsevišķais un kopējais dzīves stāsts - daļa no Nepārejošā, gaismas stars Bezgalīgajā.
Linards Rozentāls, Vecāku mājas kapelāns un Lutera draudzes mācītājs
Iniciatīva tiek realizēta Bērnu slimnīcas fonda ESF projekta nr.9.2.2.3/22/A/015 “Holistisks un multidisciplinārs atbalsts bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimenes locekļiem - II” ietvaros.
Foto: unsplash.com
#ESfondi #ESF #EiropasSociālaisFonds #atbalsts #CilvēksIrVērtība #spēkskatraidienai #VecakuMaja
