Kristers pirms pieciem gadiem bija “Eņģeļi pār Latviju” vēstnesis. Mazs, smaidīgs puika ar papīra mikrofonu rokās, jo jau toreiz Kristera lielā aizraušanās bija televīzija. Šodien Kristeram ir jau 12 gadu. Televīzija viņu aizrauj joprojām, un joprojām viņa dzīves lielais izaicinājums ir autisms. Autisms mūža garumā.
Līdzīgi kā citu bērnu, kuriem ir autiskais spektrs, stāstos, arī šoreiz, ka Kristers piedzima, nekas neliecināja, ka viņa ģimeni gaida lieli pārdzīvojumi un izaicinājumi. Aizdomas Kristera ģimenei bija jau pirms desmit gadiem. Toreiz gan situācija bija ļoti sarežģīta, jo par autiskā spektra traucējumiem Latvijā zinājām vēl pavisam maz.
“Ap astoņu gadu vecumu viņam parādījās paaugstināts tonuss. Viņš sāka staigāt uz pirkstgaliem, un jutām, ka viņš vienā brīdī pilnībā novēršas un sēž domīgs. Tu vari viņu saukt, bet viņš vispār nereaģē. Tas bija 2013. gads, kad autismu īsti neatpazina ne ģimenes ārsts, ne neirologi,” stāsta Kristera mamma Elīna.
Ceļš veda no daktera pie daktera, sākot no divu gadu vecuma. Vien četru gadu vecumā ārsti atsevišķos virzienos norādīja uz netipisku attīstību, kur lielākās problēmas sagādāja valoda un uzvedības grūtības. Kopš tā laika Kristers ir daudz mācījies, bet ik dienu jātrenē runas, saziņas, uzvedības prasmes. Daudzi esam ieraduši apgūt šīs prasmes, pašiem nemanot, bet Kristeram tās ir jātrenē ar milzu neatlaidību un pacietību.
Pateicoties ziedojumiem, Kristera ikdienā ir audio logopēds, ABA terapija, speciālais pedagogs un citas terapijas. Zēns iet uz skolu un komunicē ar citiem bērniem. Katra diena viņa dzīvē ir patstāvības mācība.
“Ar autisms atšķirībā no citām diagnozēm ir sarežģīts, ka katram bērnam var būt savas iezīmes. Galvenā iezīme ir komunikācijas grūtība. Daudzi ir vispār neverbāli, līdz ar to viņiem ir nepieciešama kāda alternatīva komunikācija. Ja viņam ir grūtības ar komunikāciju, viņš nespēj kontrolēt vidi, viņš nevar pieņemamā veidā kaut ko palūgt vai atteikt, līdz ar to sākas nevēlama uzvedība,” paskaidro Elīna.
Kristeram joprojām ir valodas prasmes grūtības, ir progresi, un ir kritumi. Taču svarīga ir nepārtraukta speciālistu iesaiste.
“Autisms ir traucējumi mūža garumā. Lai cik mēs ieguldītu terapijā, šie cilvēki vienmēr būs atšķirīgi. Tāpēc liela nozīme ir agrīnai intervencei,” uzsver Elīna.
Kristera mamma ir radījusi daudzfunkcionālo centru “Solis augšup”, kurp ik dienu nāk bērni ar līdzīgām diagnozēm. Elīna ir izzinājusi terapijas un atvedusi uz Latviju, lai tās būtu pieejamas arī citiem bērniem. Ne vienmēr ir spēks runāt publiski par savām sāpēm un pārdzīvojumiem, bet tieši izmisīga vēlme palīdzēt Kristeram un citiem motivē Elīnu izstāstīt savu stāstu.
(ja video atskaņotājs nedarbojas, stāstu varat noskatīties, klikšķinot uz TV3 Play logo augšējā kreisajā stūrī)