Kā mazināt skolēnu uzvedības grūtības? Jauns pētījums sniedz rekomendācijas, balstoties uz ārvalstu pieredzi

Bērnu slimnīcas fonda īstenotā projekta ietvaros socioloģe Ieva Skubiņa veikusi pētījumu par citu valstu pieredzi un praksi, sniedzot atbalstu bērniem ar uzvedības grūtībām izglītības sistēmā. Balstoties uz Norvēģijas, Vācijas, Igaunijas un Somijas piemēriem secināts, ka, lai mazinātu agresīvas uzvedības problēmas skolu vidē, pārmaiņas jāievieš ne vien valsts pieejā, bet arī sabiedrības izpratnē un attieksmē kopumā.

Bērnu slimnīcas fonds no 2023. gada 1. janvāra īsteno Sabiedrības interācijas fonda finansētu projektu “Sociālās atstumtības riskam pakļauto jauniešu (skolēnu ar uzvedības problēmām) interešu aizstāvība, veidojot valsts atbalsta sistēmu”. Projekta mērķis ir sniegt informatīvi izglītojošu atbalstu un interešu aizstāvību bērniem ar uzvedības grūtībām, tai skaitā pirmsskolas vecuma bērniem, kā arī, sadarbībā ar nozares profesionāļiem un lēmumpieņēmējiem, izstrādāt “Iekļaujošas izglītības Atbalsta plānu 2024. – 2028. gadam bērniem ar uzvedības grūtībām skolu vidē”, kas vērsts uz bērnu ar uzvedības problēmām sekmīgu iekļaušanu izglītības apguves procesā, nepieciešamo  atbalsta pakalpojumu iekļaušanu valsts apmaksātā atbalsta sistēmā.

Projekta ietvaros Dr.sc.soc Ieva Skubiņa apkopoja Somijas, Igaunijas, Vācijas un Norvēģijas pieredzi un labo praksi atbalsta sniegšanā bērniem ar uzvedības grūtībām izglītības sistēmā. Pētījuma mērķis ir, analizējot citu valstu pieeju un sistēmiskos risinājumus iekļaujošas izglītības organizēšanā, kā arī stratēģijas un atbalsta metodes, iegūto informāciju (paraugprakses) izmantot turpmākām diskusijām šīs mērķgrupas interešu aizstāvībai Latvijā. Pētījuma autore analizēja četru valstu likumdošanu, pieejamos dokumentus un zinātnisko literatūru par šo tēmu, un iegūto informāciju pārbaudīja, to pārrunājot ar jomas speciālistiem no katras valsts. Pētījumā analizēta katrā valstī noteiktā definīcija par uzvedības grūtībām, to diagnostika, atbalsta līmeņi un metodes, risinājumi kritiskās situācijās, atbalsts pārejas posmā no viena izglītības līmeņa uz nākamo, kā arī abalsts bērniem ar autiskā spektra traucējumiem (AST) un uzmanības deficīta hiperaktivitātes sindromu (ADHD).

Pilnais pētījuma ziņojums pieejams: ŠEIT

Pētījuma rezultātā apkopoti secinājumi un rekomendācijas gan par vispārējiem iekļaujošās izglītības organizēšanas aspektiem un efektīvākām atbalsta metodēm, gan kopējo valsts un sabiedrības izpratni par bērniem ar uzvedības sarežģījumiem izglītības sistēmā.

Lai gan arī Latvijā arvien biežāk runā par emocionālu un fizisku aizskaršanu vienaudžu vidū (bulingu, mobingu), tomēr bieži vien diskusijās par šo tematu izskan vardarbības veicēja jēdziens. Ārvalstu eksperti ir vienisprātis, ka uzvedības sarežģījumi, jo īpaši maziem bērniem, ir radušies vides, kurā viņi pavada ikdienu, ietekmē. “Lai nestigmatizētu bērnus, būtiska ir terminoloģijas izvēle politikas plānošanas dokumentos, ziņās medijos, skolā un ikdienas sarunās. Eksperti Somijā piedāvā formulējumu – "bērni, kuri ar savu uzvedību reaģē uz apkārtējo vidi", un neatbalsta tādas frāzes kā "bērni ar uzvedības traucējumiem"”, stāsta pētījuma autore.

Turklāt uzvedības sarežģījumi skolēniem ļoti bieži ir saistīti arī ar mācību traucējumiem un kādu no sociālām problēmām – nabadzību ģimenē, vecāku mentālo veselību, tautību, valstspiederību (imigranta statuss) –, un ar to izraisītiem sarežģījumiem – ierobežotām iespējām iegādāties izglītībai nepieciešamo, nepietiekamām valsts valodas zināšanām, stigmatizāciju sabiedrībā, kas būtiski paaugstina sociālās atstumtības riskus. Skubiņa skaidro, ka: “Apzinoties šos riskus, efektīvākie risinājumi bērnu uzvedības sarežģījumu mazināšanā ir starpdisciplināri un tiem jāpiesaista ne tikai pedagogi un speciālisti skolā, bet arī mentālās veselības eksperti, sociālās jomas speciālisti.”

Pētījumā secināts, ka ļoti nozīmīgs ir arī atbalsts vecākiem un skolotājiem. Vecākiem noderīgas ir apmācības par to, kā ģimenē veidot pozitīvu attiecību mijiedarbību, lai viņi kļūtu par daudz labāku atbalstu saviem bērniem, nevis radītu pamatu bērnu uzvedības sarežģījumiem. Savukārt skolotājiem ikdienas darbā ārkārtīgi būtisks ir praktisks koučings un supervīzijas ar speciālistiem, kas parādītu, kā identificēt dažādas situācijas, dotu iespēju pārspriest vai izspēlēt konkrētus gadījumus, pārrunāt vēlamos rīcības modeļus. “Ļoti svarīgi ir izstrādāt vadlīnijas un rekomendācijas, kas ietvertu stratēģijas, kā skolotājiem identificēt un kā sniegt visatbilstošāko atbalstu bērniem ar uzvedības sarežģījumiem skolā. Tomēr, ņemot vērā to, ka iekļaujošai izglītībai vēl aizvien ir jābūt arī kvalitatīvai izglītībai ikvienam, kritiski nozīmīgs ir papildus atbalsta personāls bērniem ar uzvedības sarežģījumiem,” uzsver socioloģe.

Visās analizētajās valstīs atbalsta un intervenču pamatā ir vairāklīmeņu atbalsta sistēmas (Multi Tiered Support System) principi. Šī sistēma piedāvā apkopot efektīvākās atbalsta metodes gan mācību, gan uzvedības sarežģījumu risināšanai, atbilstoši trim līmeņiem. Pirmais līmenis ietver vispārējas, preventīvas aktivitātes, otrais līmenis paredz mērķtiecīgu grupu atbalstu dažiem skolēniem ar riska faktoriem, bet trešais – augstas intensitātes atbalsta pasākumus individuāliem skolēniem. Skubiņa skaidro, ka: “Jo savlaicīgāk īstenotas vispārējas, preventīvas aktivitātes, kas ir gan ietekmes ziņā efektīvākas, gan arī laika, finanšu un cilvēkresursu mazāk ietilpīgas uz katru gadījumu, jo lielāka iespēja, ka proporcionāli mazāk atbalsta nepieciešams resursu daudz ietilpīgākajos pastiprināta un fokusēta atbalsta līmeņos. Atbalsta pamatā jābūt iekļaujošai skolas videi, pozitīvai mijiedarbībai klasē, operatīvai reaģēšanai pie pirmajām izaicinošas uzvedības pazīmēm.”

Nepieciešami arī būtiski uzlabojumi gan likumdošanā un iekļaujošas izglītības politikas plānošanas kontekstā, gan vēl jo vairāk – iekļaujošas izglītības īstenošanā skolas ikdienā, t.sk. atbalstot bērnus ar uzvedības sarežģījumiem. Intervētie eksperti, atsaucoties uz savas pārstāvētās valsts pieredzi, uzsvēruši t.s. "grassroots" un "bottom-up" (augšupējo) iniciatīvu ieguldījumu, kad lokālo problēmu risināšanā aktīvi iesaistījušās vietējās kopienas asociācijas un vecāku biedrības, kas, līdz ar izpratnes pieaugumu sabiedrībā, radījis politisku pieprasījumu ilgtermiņa pārmaiņu ieviešanā. Un kaut gan ļoti svarīgs ir regulārs un prognozējams finansējums iekļaujošās izglītības un preventīvā atbalsta īstenošanai, ārvalstu pieredze liecina, ka būtisks ir ne tikai piešķirto līdzekļu apjoms, bet arī mērķtiecīgs izlietojums, izprotot nepieciešamību pēc vairāklīmeņu un starpdisciplināras pieejas.

Pētījuma autore secina, ka analizētajās valstīs raksturīgākā pieeja ir valsts līmenī izstrādāt likumdošanu, politikas plānošanas dokumentus, vadlīnijas un rekomendācijas, nodrošināt bāzes finansējumu iekļaujošai izglītībai, bet lēmumu par konkrētu atbalsta veidu un metožu izvēli uzticēt mikro līmeņa lēmumpieņēmējiem – pašvaldībām, skolām, skolotājiem un citiem speciālistiem. “Vienotas vērtības savstarpējās attiecībās – pieņemšana, cieņa, rūpes, iedrošinājums – un pārdomāta fiziskā vide klasē un skolā veido pamatu iekļaujošas prakses īstenošanai, ko papildina programmas, kas vērstas uz sociālo prasmju attīstīšanu, uzvedības pārvaldības stratēģiju apmācību, iebiedēšanas skolā prevenci un pārtraukšanu, kā arī atbalstu vecākiem,” skaidro Skubiņa.

Visās pētījuma ietvaros apskatītajās valstīs skolas līmenī ir izstrādāts noteikts rīcības protokols kritisku situāciju risināšanā, dažās – izteikti vērsts uz atbalstošas vides radīšanu, daudzveidīgu atbalsta mehānismu izmantošanu, lai pēc iespējas ilgāk bērnus ar uzvedības sarežģījumiem iekļautu skolā. Citās – iespējama bērna izslēgšana no skolas no dažām nedēļām līdz pat gadam vai vispār. Tomēr, apkopojot ārvalstu ekspertu secināto, “izslēgšana no skolas rada virkni ilgtermiņa problēmu – tas var būt izteikts risks vecāku nodarbinātībai un tādejādi – ģimenes labklājībai –, skolēniem paaugstinās izglītības pamešanas risks, kas samazina topošo jauniešu iespējas iekļauties darba tirgū, veicina sociālo atstumtību un tamlīdzīgi”.

Projekta ietvaroas rīkotajā diskusiju un domnīcu ciklā, kurā piedalās gan valsts iestāžu pārstāvji, gan jomas profesionāļi, pētījuma autore jau prezentējusi Norvēģijas un Somijas piemērus. Šajās valstīs novērots uzsvars uz uzvedības sarežģījumu diagnostiku un prevenciju jau pirmsskolas izglītības posmā, izpratne un cieņpilna attieksme pret bērniem ar uzvedības grūtībām, strukturēta vairāklīmeņu atbalsta sistēma, pierādījumos balstīti risinājumi, apmācības un praktiska palīdzība ikdienā pedagogiem, kā arī plašs atbalsts bērniem, kuriem ir aizdomas par AST vai ADHD, pat pirms diagnozes saņemšanas.

Nākamajā diskusijā, kas plānota 26. februārī, Ieva Skubiņa prezentēs arī Igaunijas un Vācijas piemērus.

Lai veicinātu iekļaujošas izglītības attīstību Latvijā, Bērnu slimnīcas fonds projekta ietvaros prezentē pētījuma rezultātus arī atbildīgajām valsts iestādēm, pedagogiem un pusaudžu atbalsta speciālistiem, rīkojot tiešsaistes domnīcas un diskusijas. Papildus kvalitatīvā pētījuma publicēšanai un diskusiju rīkošanai, projekta ietvaros paredzētas arī šādas aktivitātes:

• raidierakstu cikla “Bērni ar uzvedības grūtībām izglītības sistēmā” veidošana;
• “Iekļaujošas izglītības atbalsta plāns 2024. – 2028. gadam bērniem ar uzvedības grūtībām skolu vidē” sagatavošana un prezentēšana atbildīgajām valsts iestādēm;
• informatīvi izglītojošu atbalsta materiālu veidošana un publicēšana internetā

Projekta rezultātā tiks veicināta sabiedrības izpratne par bērnu ar uzvedības grūtībām izglītības sistēmā  izaicinājumiem un iekļaujošu attieksmi demokrātiskā sabiedrībā. Tāpat projekta ietvaros tiks nodrošināta sabiedrības interešu aizstāvība konkrētā sociālā jomā, ar mērķi stiprināt Satversmē noteiktās demokrātiskās vērtības, un izstrādāts “Iekļaujošas izglītības Atbalsta plāns 2024. – 2028. gadam bērniem ar uzvedības grūtībām skolu vidē”.

Projekta īstenošanas laiks: 2023. gada 1. janvāris - 2024. gada 31. oktobris.

Projektu finansē Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto materiālu saturu atbild Bērnu slimnīcas fonds.