Vairāk nekā viss

            Kā nesagumt un būt arī mazliet priecīgiem? Kā sajust - ar kādu dziļāku nervu savā esībā, kas atrodas manī dziļāk nekā viss - ka viss ir labs? Kā būt kaut nedaudz līdzīgam kā augiem novembrī, kuri atgriežas pie saknēm, jo tikai tajās paliek un turas zaļums, dzīvība, nākotne? Viss cits, virspusē - kā nokritušu lapu kaudze.

            Man pie tā palīdz ticība, ka ir kaut kas, kas ir vairāk nekā viss. Ko tas nozīmē? Es domāju, ka vairāk nekā viss - tas ir viss, kas nav, bet varētu būt. Viss, kas vēl nav, bet varbūt būs. Dievs satiek mūs tajā, kas ir, taču Viņā ir viss, kam vien ir iespējams būt.

            Mums katram ir vajadzīgs pietiekami liels Dievs, kam ticēt, jo maziem ticēt vairs nav iespējams. Kad dzīvē notiek kas tiešām liels - gaišs vai tumšs - mazie dievi dodas savos dokos. Varbūt Dievs nav “būtne”, arī ne “augstākā būtne”, bet drīzāk visu aptverošs Gars. Nevis kaut kur debesīs, taipus visam uzcēlis savu nevienam nepieejamo troni un ne te, kaut kur uz zemes, savu sīkmanīgo templīti. Bet šo realitāti piepildošs un caurstrāvojošs. Visa esošā summa un visa iespējamā summa, visa tā summa, kas vēl var būt. Lielais Veselums, Viens un Viss.

            Dievs ir visā, kas ir. Tas nozīmē, ka arī manī un tevī. Mūsos iekšā. Viņš caurstrāvo un apdzīvo mūs, rada katru jaunu acumirkli. Enerģija un spēks, kas katram jaunam acumirklim liek būt. Patiesā dzīve mūsos. Spēks jaunai dienai.

            Dzejnieks Rainers Marija Rilke rakstīja:

            Savu dzīvi es dzīvoju augošos lokos,

            kas pāri pār lietām sniedz.

            Varbūt veltīgi pēdējo pabeigt es mokos,

            bet nav varas, kas augt tam liedz.

 

            Ap Dievu, šo torni, lokus es metu,

            ievilkdams mūžības metu.

            Vai esmu es vanags! vai vētra! vai liesma!

            vai varbūt liela dziesma.

 

            Mēs ejam maziem soļiem, tā kā miglā, tumsā. Kā Bībelē, kur Dievs cilvēkus vada bieži pa tik lieliem līkločiem. Vienmēr līkloči, viennmēr apkārtceļi, strupceļi. Tas ir uzticēšanās ceļš, kurā kaut kas izdodas un kaut kas nē.

            Kas meklē, tas atrod, kam klauvē, tam atver, kas lūdz, tas saņem.

 

Linards Rozentāls, Vecāku mājas kapelāns un Lutera draudzes mācītājs

 

Foto: momenti.lv

Iniciatīva tiek realizēta Bērnu slimnīcas fonda ESF projekta nr.9.2.2.3/20/A/030 “Holistisks un multidisciplinārs atbalsts bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimenes locekļiem” ietvaros.

Atpakaļ