Plaisas

            Man rokās ir balta kartiņa. Tādas tagad dāvinam katram bērnam, kurš tiek kristīts. Uz kartiņas nav nekā cita kā tikai ar melnu flomāsteru uzrakstīti vārdi - “AP MANI IR GAISMA”. Turu kartiņu rokās un piepeši apjaušu - šie vārdi ir mana ticības apliecība. Es ticu, ka ap mani ir gaisma. Kaut kāda gaisma ap mani ir vienmēr. Es ticu. Bet, kas ir ticība? Es domāju, ka ticība ir  kā plaisa. Ticība ir plaisa visā, kas mani nospiež, satrauc, kas pār mani gulstas kā smaga nasta, visā, kas ir necaurredzams, aptumšots, neziņas un jautājumu pilns.

            Bet varbūt visā tiešām ir plaisas? Katrā smagumā plaisa. Katrā slimībā. Katrā bezcerībā. Katrā nolemtībā. Katrā teikumā, kas nevēstī neko labu. Varbūt - pat, ja mums tā neliekas - ap mums viss ir saplaisājis vairāk nekā mums liekas un gribētos. Arī paši nereti jūtamies tā - saplaisājuši, ieplaisājuši.

            Caur šīm plaisām spīd gaisma. Pilnīgi visā ir kādas plaisas, caur kurām spīd gaisma. Tā spīd caur plaisu sienā, kur reiz bijušas durvis, pa kurām iet tālāk. Tā spīd caur plaisu cietajā stiklā, kas kavē mums vienam otru sajust, apķert, mīlēt pa īstam. Tā spīd caur plaisām viscietākajos mūros.

            Ar šodienu es meklēšu šīs plaisas - sevī un sev apkārt - un meklēšu šo gaismu. Es pats nevaru būt gaisma, bet es varu būt par plaisu. Es varu ļaut šai Kristus gaismai spīdēt. Ar katru gaismas staru plaisa kļūs lielāka. Un tāpēc es tiekšos pēc gaismas un mīlēšu plaisas. Arī tām ir vieta. Ļoti liela jēga. Jo bez tām nevarētu spīdēt gaisma.

            Ir kaut kas, pats, pats būtiskākais, ko mēs nevaram ieraudzīt, kamēr mūsu dzīve nav salauzta. Tikai tad, kad tajā parādās plaisas, tikai tad, kad to pieņemam un pārstājam pret to cīnīties, atklājas, ka caur šīm plaisām, cauri šiem lūzumiem kaut kas spīd. Vēsts, kas maina pilnīgi visu.                       

            Tādi mēs katrs esam - ar plaisām un gaismu. To arī nozīmē - būt cilvēkam. Ja tev ir plaisa, tad jābūt arī gaismai. Katrai diena ir sava plaisa un sava gaisma un es došos tās meklēt. Tās abas kopā mani vedīs uz mājām.

           

 Autors: Linards Rozentāls, Lutera draudzes mācītājs un Vecāku mājas kapelāns

 

Foto: unsplash.com

Iniciatīvu realizējam ESF projekta nr.9.2.2.3/20/A/030 “Holistisks un multidisciplinārs atbalsts bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimenes locekļiem” ietvaros

Atpakaļ