Lego klucīši

          Starp miljoniem un varbūt pat miljardiem visdažādāko rotaļlietu, īpašu vietu ieņem lego klucīši. No tiem var izveidot gandrīz jebko. Berlīnē no lego klucīšiem pat ir izveidota milzu žirafe, īstajā augumā. Un droši vien citur pasaulē vēl daudz kas varenāks un iespaidīgāks. Kā raķetes Kenedija kosmosa centrā NASA.

          Lego klucīši ir ļoti vienkārši un izturīgi. Tos nevar salauzt. Tos var tikai likt kopā ar citiem. Salikti kopā ar citiem tie ir vēl izturīgaki. Lego klucīši ir visdažādākajās krāsās un formās. Lai ko no tiem uztaisītu, vienmēr var izjaukt un kaut ko pavisam savādāku izveidot. Šobrīd ir izveidots kaut kas viens, bet rīt var jau pavisam kas cits. Un pat tad, ja pilnīgi nekas neizdodas, klucīšus var ielikt atpakaļ kastē un arī tas ir labi, arī tur viņiem ir vieta, tāpēc, ka kastē, viņi nav sliktāki vai neveiksmīgāki.

          Un vienmēr ir kāda pamatne, uz kuras var visu sākt būvēt no jauna.

          Ja Jēzus būtu pazinis lego klucīšus, viņš noteikti tos pieminētu kādā savā stāstā. Es tā domāju.

          Jo dzīve mūsu rokās ir kā lego klucīši. Tajā ne viss iet kopā tā, kā mums gribētos. Tur arī kaut kas var ieķīlēties, bet kaut kas var saderēt kopā ļoti labi. Un no paša vienkāršākā var izveidot ko ļoti sarežģītu, krāšņu, neticamu. Dzīve mūsu rokās ir kā lego klucīši.

          Dažkārt rokās paliek tikai tie. Kad viss iepriekš būvētais sajucis. Taču es ticu, ka katrā no mums ir kas neizjaucams un neuzvarams. Mūs var nojaukt tikai līdz klucīšu līmenim. Tālāk nē. Tālāk neviens nevar tikt. Mūs var nojaukt tikai līdz pamatiem. Un tad sākas neizvaramais, neiznīcināmais, gruvešos nepārvēršamais.

          Ir labi to zināt.

          Ka varbūt dzīve vairāk ir rotaļa nekā smags darbs? Varbūt vairāk kopīga celšana un jaukšana, un atkal visa kopā citās krāsās salikšana nekā nogurdinoša cīņa. Varbūt dzīve ir laba dzīve tad, ja mēs to tādā veidā ņemam nopietni, kā viens bērns savus lego klucīšus un to, ko viņš no tiem ceļ. Visā pilnībā tajā visā esot iekšā, ņemot to tik nopietni it kā tā būtu pirmā un pēdējā lieta viņa dzīvē. Dzīve kā rotaļa, uz stipra pamata celta.

          Varbūt Jēzus mums teiktu - ka Debesu valstība ir līdzīga bērnam, kas no lego klucīšiem būvēja māju. Nevarētu tā būt?

          Kas ir jūsu dzīves lego klucīši šobrīd?

          Neviens nav bez un visiem kādi ir.

         

         Linards Rozentāls, Vecāku mājas kapelāns un Lutera draudzes mācītājs

         Foto: unsplash.com

Atpakaļ